Nedēļas nogalē jau aizmirsies sniega uzbrukums, kas bija tās sākumā.
Nedēļas nogalē jau aizmirsies sniega uzbrukums, kas bija tās sākumā. Taču daudziem autobraucējiem un gājējiem aizvadītā pirmdiena joprojām raisa netīkamas izjūtas. Pie šīs kategorijas pieder arī sniega novācēji, kuru veikumu «Ziņas» pēc šķūrētāju darba augļu izbaudīšanas pilsētas ielās diemžēl nespēja vērtēt atzinīgi. Protams, tas bija «rīvējis kantes» vīru godam. Redakcijai vajadzēja uzklausīt dažus anonīmus zvanītājus, kuru paziņas, sniega šķūrētāji, jūtoties apvainoti, lai gan strādājuši vaiga sviedros un pāri saviem spēkiem. Līdzīgās domās bija arī KULK vadītājs.
Šajā vietā būtu jāatceras klasiskais princips par darba efektivitāti. Proti, raušanās vaiga sviedros un pārcilvēcīga strādāšana vēl negarantē darba rezultātu un neko par to neliecina. Savukārt, ja darbam nav rezultāta, arī strādāšanai nav jēgas.
Lai sniega tīrītāju darba efektivitāte netiktu vērtēta tikai no emocionālā viedokļa, par vienu no kritērijiem uzskatāma ceļu policijas statistika. Tā liecina, ka pirmajā marta dienā Jelgavā un rajonā reģistrēts tikai viens satiksmes negadījums. Nākamajā, sniega dienā, uz ceļiem notikušas astoņas sadursmes. Savukārt otrdien satiksmes negadījumu skaits atkal samazinājies notikušas divas sadursmes. Domāju, šie cipari kaut ko tomēr izsaka par ceļu stāvokļa un negadījumu skaita savstarpējo saistību un to, ka ar ielām un ceļiem viss tomēr nav bijis kārtībā.
Līdz ar to nav dibināta iemesla mūžīgi iet pie mums tik ierastās sociālisma inerces pavadā. Vienreiz tomēr būtu jāpārtrauc apvainošanās un jāiemācās strādāt tik tiešām bez vainas. Precīzi par to izteicies lauksaimnieks Juris Plēsums no Amerikas tu vari strādāt kā mērkaķis no tumsas līdz tumsai, bet, ja tam nav ekonomiska satura, darbam nav jēgas.
