Patēriņa cenas pērn Latvijā kāpušas par 7,3 procentiem. Precēm cenas paaugstinājušās par 7,8, bet pakalpojumiem – par 6,1 procentu.
Patēriņa cenas pērn Latvijā kāpušas par 7,3 procentiem. Precēm cenas paaugstinājušās par 7,8, bet pakalpojumiem – par 6,1 procentu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn novērots straujākais cenu kāpums kopš 1997. gada. 2003. gadā inflācija bija 3,6 procenti.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu palielināšanos pagājušajā gadā bija pārtikas preču cenu kāpumam par 10 procentiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, dārgākas kļuvušas gandrīz visas pārtikas preces, īpaši piena produkti, maize, labības produkti, cukurs, saldumi, gaļa, zivis. Par 10,6% padārdzinājušies sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Cenu kāpumu uztura produktiem ietekmēja gan izejvielu iepirkuma, gan energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu palielināšanās, gan ārējie ekonomiskie faktori.
Gada laikā ievērojami sadārdzinājusies degviela – par 22,6% –, līdz ar to arī transporta pakalpojumi – par 3,1%. Elektroenerģijas cenas augušas par 15,4, bet gāzes – par 22,4%. Īres maksa palielinājusies par 5,8%, paaugstinājušies arī ūdenspiegādes, kanalizācijas un citi ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Transportā cenu kāpumu CSP saista ar degvielas cenu palielināšanos, ko izraisīja gan jēlnaftas cenu pieaugums pasaules tirgū, gan jaunās akcīzes nodokļa likmes, kas stājās spēkā pagājušā gada maijā. Mājokļu grupā cenu kāpumu galvenokārt noteica administratīvi regulējamo cenu palielināšanās, līdz ar to sadārdzinājās visi ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Izmaiņas likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas stājās spēkā pērn maijā un pazemināja nodokļa likmi no 9 līdz 5%, būtisku ietekmi uz vidējo cenu līmeni neatstāja.
Ievērojams cenu kāpums bijis medikamentiem – par 17,5%, medicīnas maksām – par 11,3%, kā arī zobārsta pakalpojumiem – par 8,8%. Medikamentu cenas pakāpeniski auga jau no gada sākuma, bet no 1. maija ieviestā 5% pievienotās vērtības nodokļa likme izraisījusi īpaši strauju cenu kāpumu.
Vidējais cenu līmenis pazeminājies sakaru grupā – par 2,2%. Cenu kritums bija vērojams arī televīzijas, audio, video, sadzīves un datortehnikai. Relatīvi stabilas cenas bija pasta pakalpojumiem, dzelzceļa transportam, fiksētā telefona pakalpojumiem, sadzīves tehnikai un apģērbam.
CSP, izvērtējot situāciju un gaidāmās likumdošanas izmaiņas, šā gada inflāciju prognozē 4 – 5% robežās. Līdzīgas prognozes ir Latvijas Bankai, ekonomistiem un ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam. Pagājušā gada sākumā Latvijas Banka prognozēja, ka inflācija gadā nepārsniegs 5%.
