Situācija tiek kontrolēta. Līdz kritiskajai robežai desmit centimetru. Applūdusi ceturtā daļa Jelgavas. Situācija ar plūdiem ir stabila. Situācija ir nopietna. Tik pretrunīgas un maz izsakošas ziņas pēdējās dienās nāk no atbildīgo amatpersonu mutēm. Ne viens vien jelgavnieks šajās dienās saņēmis paziņu un radinieku zvanus no attālākām Latvijas vietām ar bažīgu jautājumu – vai neesat vēl applūduši? Satraukums nebūtu tik liels, ja līdz ar teritorijas procentiem tiktu minēts, cik liela vai maza daļa iedzīvotāju šajā ceturtdaļā dzīvo.Cik daudziem ir skaidrs, ko nozīmē ūdens līmeņa kritiskā robeža, kurai pa centimetriem Lielupe tuvojās, tuvojās un teju jau pārsniedza? Kas tobrīd pilsētā būtu mainījies? Un galu galā – ko iedzīvotājam, kurš redz ūdeni tuvojamies savam slieksnim, dod secinājums, ka nupat plūdi ir tādi, kas atkārtojas reizi četros (vai desmit) gados? Nerunājot par to, ka dažādu dienestu minētie procenti un centimetri atšķiras. Šiem cipariem un terminiem būtu nozīme, ja līdzi nāktu informācija, cik un galvenais, kuras mājas, kuras ielas, kuras izglītības iestādes un dienesti var kļūt iedzīvotājiem nepieejami? Domes vadība teic, ka cilvēki ir apzināti, informēti un zinoši, taču viņu stāstītais par to neliecina. Un kā citādi kā par panikas sēšanu iedzīvotājos lai sauc paša galvenā plūdu uzrauga publiski izplatītu, bet vēlāk tiesībsargu neapstiprināto ziņu, ka plūdu zonā aizturēti pirmie marodieri?Stabilitātes iespaidu diemžēl neatstāj ņemšanās ap ledu Lielupes grīvā – tad lietosim ledlaužus, tad spridzināsim, tad atkal ne, tad pēkšņi, kad ūdens jau smeļas mutē, ar sprāgstvielām padarīsim dziļāku Lielupes grīvu. Bet samudžinātās informācijas centrā ir apjucis cilvēks, kuram neatliek nekas cits, kā atkarībā no fantāzijas lidojuma un psiholoģiskās noturības izlobīt sev vēlamo vēstījumu.
