Nav jelgavnieka, kas nebūs pamanījis kultūras un izklaides piedāvājumu klāsta strauju paplašināšanos pagājušajā pusgadā.
Nav jelgavnieka, kas nebūs pamanījis kultūras un izklaides piedāvājumu klāsta strauju paplašināšanos pagājušajā pusgadā. Tāpat arī galveno cēloni – audiāli un vizuāli uzlabotās kultūras nama Lielās zāles atvēršanu, kas rosina gan pašmāju aktivitātes, gan piesaista daudz labu mākslinieku no pārējās Latvijas un ārzemēm.
Plus tādi ne mazāk būtiski notikumi kā literāri muzikāla kluba atklāšana. “Zemgales Ziņas” tas viss rosinājis domāt par jauninājumiem notikumu turpmākā atspoguļošanā – par citu, detalizētāku, pusgada notikumu apkopojuma formu, kādu to ieraudzīsit šīs sezonas pavasara cēliena beigās. Šoreiz vēl atziņu konspektējumi, kādos uz notikušo mēdzām atskatīties iepriekšējos pusgadus.
Lolita Truksne, režisore un kultūras darba speciāliste
Galvenais notikums, protams, ir kultūras nama Lielās zāles atjaunošana. Rezultāts – kultūras notikumu klāsta ievērojama paplašināšanās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To visu ievadīja zāles atklāšana – Nacionālā simfoniskā orķestra fantastiskais koncerts. Daudz piedāvājumu aģentūra “Kultūra” tagad saņem no citām pilsētām. Pie mums spēlēt vēlas arī, piemēram, Dailes teātris un citi profesionāli kolektīvi, kas agrāk Jelgavu ar savu uzmanību nav lutinājuši. Un patīkamākais, ka nevienu – vienalga, izklaides vai nopietnu kultūras notikumu – nevarēja dēvēt par mazapmeklētu. Tas tikai apstiprina, cik liela nozīme ir ne tikai sarīkojuma saturam, bet arī sakoptai tā norises videi. Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšana bija ne tikai mūsu pilsētas, bet valsts mēroga notikums. Savukārt par to, kā oriģināla pieeja spēj padarīt interesantākas gadskārtējas svinības, varēja pārliecināties valsts svētkiem veltītajā skolēnu koncertā. Skolēnu veidotajām ugunszīmēm Hercoga Jēkaba laukumā 18. novembrī bija īpaša loma svētku izjūtas radīšanā. Prieks par mūsu amatierkoriem, kas spēja “pacelt” Imanta Kalniņa oratoriju “Rīta cēliens”, diriģenta, gaismu noformējuma un video autoru vienreizējo kopdarbu.
Runājot par svētkiem, pilsētas egles iedegšanas dienā lieliski iederējās brīnišķīgais Doma zēnu kora koncerts, tāpat kā, manuprāt, tautiskās rotaļas – 1. septembrī.
Kā nozīmīgu pilsētas muzikālās dzīves centru sevi turpina apliecināt Sv.Annas baznīca. Līdz ar “Jelgavas balto kreklu” atvēršanu pilsētā ir par vienu labu tikšanās vietu vairāk. Ne tikai “Tonusam”, bet arī aģentūrai “Kultūra” jauns mūzikas klubs ir veselīga konkurence, pilsētas kultūras un izklaides norišu daudzveidības veicinātājfaktors. Dzirdot kādu žēlojamies, ka Jelgavā nekas nenotiek, mani pārņem melnas dusmas. Sevišķi tagad, kad visa ir tik daudz – kaut kas katrai rocībai un gaumei: iespēja mākslu baudīt skaitliski nelielu sarīkojumu klusinātā gaisotnē – bez drūzmēšanās un burzīšanās; lielie svētki kur atkalredzēties ar sen nesatiktiem draugiem. Tā visa tagad ir vairāk nekā jebkad agrāk – tikai jāpalūkojas apkārt.
Silvija Braže, muzikoloģe un skolotāja
Runājot par aktualitātēm mūzikas dzīvē, iezīmējas divas līnijas – tuvākā un tālākā. Tuvākā – ir labi, ka beidzot Jelgavā vērienīgāka un aktīvāka kļūst mūzikas dzīve. Pirmām kārtām tas ir saistīts ar tradīcijām, jo izsenis Jelgava bijusi iecienīta koncertēšanas vieta. Bieži vien labākie Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi aiziet uz valsts galveno muzikālo kolektīvu – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Un notiek atkalatgriešanās… Lai cik kvalitatīvi būtu ieraksti, nekas nevar aizstāt dzīvo muzicēšanu, tāpēc par zīmīgu notikumu uzskatu LNSO koncertu rekonstruētajā kultūras nama zālē. Vienīgi būtu gribējies dzirdēt arī kāda solista un orķestra priekšnesumu. Imants Kalniņš – zināmais un nedaudz piemirstais. Laiks visu vētīs, bet skaidrs, ka oratorijas žanrs būs svarīgs komponista daiļradē un arī oratorijas “Rīta cēliens” atskaņojumos. Jelgavnieki ir varējuši lepoties ar labām kordziedāšanas tradīcijām. Saistošs un pamatots moments bija video iesaistīšana skaņdarba atskaņojumā.
“Latvijas filharmoniķu” Jelgavā spēlētajā programmā daudz jaunākās latviešu mūzikas, jauni solisti – tas tālākā nākotnē varētu saistīt komponistus, izpildītājus un klausītājus.
Arī Jelgavas Mūzikas vidusskolā palaikam atspīd pa zvaigznītei, pa kādam topoša mūziķa spilgtam pieteikumam. Novembrī ar uzvaru prestižajā konkursā “”Steinway” and sons” Hamburgā mūs iepriecināja klavieru nodaļas pirmā kursa audzēkne Maija Kārkliņa. Runājot par mazliet tālākām lietām – novembrī izdevniecība “Pētergailis” izdeva muzikoloģes Zanes Gailītes apjomīgo pētījumu “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”, kurā var atrast arī kādu ziņu par Hercoga Bīrona galmu.
Normunds Štefenhagens, rokmūziķis un uzņēmējs
No sabiedriski vispārnozīmīgiem faktiem kā pirmais noteikti jāmin Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšana. Saviļņojošs brīdis, kas vismaz man kārtējo reizi apliecināja: nejaušību nav – viss notiek tam paredzētajā laikā un vietā.
Annas baznīcas lieliskais muzikālais piedāvājums, kurā īstu zvaigžņu iemirdzēšanās nav retums, iekarojis stabilu vietu arī prāva skaita “laicīgās publikas” koncertapmeklējumu plānos. Gada nogalē īpaši bija tādi notikumi kā Ziemassvētku koncerts un dziesmu karu laureātkoru uzstāšanās.
“Jelgavas balto kreklu” atvēršana priecē ne tikai ar to, ka beidzot arī pie mums ir klubs cilvēkiem, kuriem sen vairs nav divdesmit viens. Ar to, kā “Krekli” attaisno literāri muzikāla kluba nosaukumu (savu apmeklētāju loku veido ne vien ar mūzikas izvēli, bet programmā iesaistot arī teātri), tie rāda piemēru, kā varētu veidoties jaunas muzikālu un citu māksliniecisku un intelektuālu interešu grupu pulcēšanās vietas, kuru trūkums Jelgavā ir katastrofāls. Gudri vadītas, tās sekmīgi varētu apvienot nelielas kafejnīcas vai bistro un klubiņa – pastāvīgas koncertu vietas – funkcijas. Labvēlīga vide palīdzētu vietējai rokdzīvei izrāpties no dīkstāves un apsīkuma bedres, kur tā sēž pašlaik.
