Pēc Zemgales reģiona, Jelgavas Domes un rajona Padomes, atsevišķu uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju iepazīšanas Kanādas palīdzības programmas CESO brīvprātīgais konsultants Larijs Hallats uzsvēris komunikāciju un informatizācijas nozīmi.
Pēc Zemgales reģiona, Jelgavas Domes un rajona Padomes, atsevišķu uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju iepazīšanas Kanādas palīdzības programmas CESO brīvprātīgais konsultants Larijs Hallats, būdams ekonomikas un biznesa vadības speciālists, uzsvēris komunikāciju un informatizācijas nozīmi. Diemžēl pie mums lietoto pagaidām nevar saukt par efektīvu un mērķtiecīgu.
Kā apsveicamu L.Hallats vērtē pilsētas un rajona pašvaldību interneta mājas lapu izveidi. Taču tās vairāk domātas pašu valsts mēroga interneta lietotājiem, neizprotot, ka jauno tehnoloģiju ietekmē pēdējos gados ir pārveidojusies vai visa pasaule un ieviestas jaunas saziņas tendences.
Lai ieinteresētu, pašiem jāizrāda interese
Pašvaldību lapās nav iekļauta informācijas grupa par investīciju iespējām. Bet ārvalstu biznesmeņiem svarīga ir informācija gan par pilsētas un reģiona izvietojumu, īpašumu un zemes cenām un citām raksturīgām īpatnībām, kā arī vispārējām valstiskām nostādnēm uzņēmējdarbības jomā. Pasaulē daudzi nezina, ka lielāko daļu Latvijas izstrādājumu Eiropas Savienībā var pārdot bez nodokļiem.
Minot konsultanta praktiskās pieredzes piemērus dažādos pasaules reģionos, L.Hallats uzsver, ka lielajām kompānijām raksturīgi savas ražotnes izvietot dažādos reģionos, tāpēc ir svarīgi izrādīt nopietnu ieinteresētību investoru meklējumos. Savukārt informācijas un pretimnākšanas trūkums, kā arī dažādi vietējās varas šķēršļi lielā mērā var izraisīt noraidījumu.
Informāciju par savu pilsētu un reģionu elektroniskā veidā svarīgi regulāri piegādāt arī ārvalstu un Latvijas vēstniecībām, ārvalstu tirdzniecības un rūpniecības kamerām un citām ar uzņēmējiem saistītām institūcijām, lielo kompāniju pārstāvniecībām. Ik pēc ceturkšņa informācija atjaunojama. Pēc L.Hallata domām, saprātīgs uzņēmējs pašvaldībai labprāt nedaudz maksātu, ja tā savā interneta lapā ievietotu aktuālas ziņas par uzņēmumu. Šajā sadarbībā jābūt ieinteresētai arī vietējai varai, lai tādējādi sekmētu jaunu darba vietu radīšanu. Ar interneta mājas lapu starpniecību reklāmas iespējas izmantojamas arī privāto īpašnieku interesēs.
Jāapzinās savi plusi un jāizmanto
Jelgavas priekšrocība ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un nelielais attālums no Rīgas, bet īpašumu cenas šeit ir daudz zemākas salīdzinājumā ar galvaspilsētu.
– Jāapzinās savas iespējas un priekšrocības. Tās jāaptver un prasmīgi jāizmanto, izskaidrojot arī cilvēkiem ārpus sava novada robežām, – uzsver L.Hallats.
Ārzemju biznesmeņus ražotnes atrašanās vietas attālums Jelgavā vai apkaimē daudz neuztrauktu. Tas varētu ieinteresēt arī investorus. Ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir vitāli svarīgi linu pārstrādes firmai «Larelini» un keramikas uzņēmumam, kuru rīcībā ir telpu potenciāls turpmākai attīstībai. Līdzīgi ir arī citām ražotnēm. Pēc līdzīgiem principiem risināms jautājums par īstu saimnieku atrašanu pamestajām vai nepabeigtajām būvēm.
Vietējiem uzņēmējiem nepieciešamas profesionālu ekspertu konsultācijas. Pasaulē pieņemts, ka mācību spēki ne tikai māca, bet arī konsultē par produkcijas attīstības, dizaina un citām tendencēm. Lauksaimniecības universitātes apmeklējums apliecinājis, ka uzņēmēju un ekspertu sadarbība nav sevišķi cieša. Atsevišķos gadījumos mācību iestāde varētu uzņemties vidutāja lomu starp pārstrādātājiem un izejvielu ražotājiem. L.Hallatu šokējusi ziņa, ka «Larelini» iepērk izejvielas, ko būtu izdevīgi ražot uz vietas.
Menedžmenta jomā L.Hallats atgādina, ka studenti izstrādā projektus, meklējot risinājumus reālām problēmām. Studenti to dara bez maksas, tādēļ uzņēmējiem būtu izdevīgi viņu pakalpojumi.
Tūrisms nav iedomājams bez informācijas
Komunikāciju tehnoloģijas pašvaldībām svarīgi izmantot arī tūrisma attīstībai. Latvijā šī nozare diemžēl attīstās galvenokārt Rīgā. Tajā pašā laikā angļu prese raksta, ka tūristiem uz Latviju braukt nav ieteicams, jo viesnīcās pietrūkst vietu. Vienota interneta tīkla gadījumā tūristi varētu izmantot galvaspilsētai piegulošo pilsētu pakalpojumus. Kamēr tāda nav, neviens par to nav informēts.
Ārvalstu tūristiem pirms došanās ceļā raksturīgi pamatīgi iepazīt ceļojuma maršrutu, iegūt pilnīgu informāciju par naktsmītnēm un to cenām, pārvietošanās līdzekļiem, izmaksām un daudz ko citu. Pagaidām šādu ziņu par Zemgali (arī Latviju) trūkst.
Potenciāls investīciju objekts varētu būt daudzās reģiona pilis un muižas. Dažu stāvoklis ir neapskaužams, citas kalpo mācību iestāžu vajadzībām. Senās celtnes sakārtojot, tās varētu izmantot kā tūrisma objektus. Tā kā pilis galvenokārt bijušas vācu īpašumā, sevišķi pievilcīgas tās varētu būt vācu tūristiem.
Savukārt ziemas sezonā lietderīgi apsvērt seno būvju izmantošanu biznesa cilvēku apmācības vajadzībām. Biznesa jomā apmācības ierasts organizēt ārpus ražotnes, tādēļ pilis, iespējams, varētu izraisīt arī Rīgas biznesa pārstāvju interesi. Šādi varētu pelnīt laikā, kad tūrisma aktivitātes ir minimālas.
Sadraudzību ar ārvalstu pilsētām L.Hallats vērtē kā otršķirīgu, jo tās efektivitāte ekonomiskajā un biznesa jomā ir ļoti maza. Novada uzplaukuma sekmēšanai jāorientējas uz uzņēmējiem, kas vietējai varai palīdz risināt darba vietu problēmu un ienes naudu.
