Jelgavas un Ozolnieku novados, kā arī pilsētā aizvien aktīvāka kļūst jaunsargu kustība
«Es, Latvijas Republikas jaunsargs, svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus,» ik gadu apņemas vairāki desmiti Jelgavas un apkārtējo novadu patriotiski noskaņotu un asāku piedzīvojumu kāru puišu un meiteņu. Piemēram, šogad Ziemassvētku kauju atceres pasākumu laikā solījumu nodeva 92 bērni un jaunieši. 64 no viņiem mācās kādā vietējo pagastu skolā. Lielākoties Kalnciema vidusskolā, kur Oskara Karla vadībā bāzējas 502. Kalnciema jaunsargu vienība, kas aptver teju visu Jelgavas novadu un iestiepjas arī Ozolniekos.
«Sit džekus pušu»
«Esam abu novadu jaunsargu bāzes skola jeb karavīru leksikā – «štābs». Mums ir savs kabinets, šautuve. Esam uzcēluši kāpšanas torni. Varam izmantot arī jauno sporta zāli. Apkārt mežs,» O.Karls rāda savu «saimniecību», kuru aktīvi vai saskaņā ar tā brīža garastāvokli militāras ievirzes treniņiem un mācībām izmanto 91 no aptuveni 200 Kalnciema vidusskolas audzēkņiem. Teju puse no visiem jaunsargiem ir meitenes.
«Viņām nav nekādas atlaides. Visi pie mums ir vienlīdzīgi, un jāatzīst, ka ir meitenes, kas «sit džekus pušu». Visi kopā ejam uz vienu mērķi – ja darām, tad ar simtprocentīgu atdevi,» savas darbības pamatprincipus atklāj instruktors.
Septiņu gadu laikā, kopš pēc dienesta bruņotajos spēku speciālo uzdevumu vienībā O.Karls uzņēmies bērnu un jauniešu militāru apmācību, viņam ir, ar ko lepoties. Ne tikai nostabilizējusies iekšējā rutīna un panākta disciplīna, bet arī gūti teicami panākumi dažādās, tostarp starptautiskās, sacensībās. Piemēram, saņemts čempiona tituls šķēršļu joslā. Aptuveni 30 jauniešu, kas sāka Kalnciema vidusskolas jaunsargos, izvēlējušies izglītību turpināt Aizsardzības vai Sporta akadēmijā. Viņi iesaistījušies Zemessardzē un pat tikuši uzņemti bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienībā.
Klausa bez ierunām
«Nodarbības jaunsargiem, kas sadalīti divās vecuma grupās, notiek vairākas reizes nedēļā, bet apmeklējums ir brīvs. Ņemam visus, kam vien ir interese. Parasti tie, kas no desmit gadu vecuma sākuši, arī apņēmīgi turpina. Kritiskais ir pusaudžu vecumposms, kad puiši sāk meklēt meitenes. Tad viņi pazūd un atkal parādās. Kad skolā no 10. klases panākšu militāro mācību, būs klase, kas staigās formā un zābakos, un viņiem obligāti būs jāapmeklē militārās stundas,» ieceri, kas Kalnciema vidusskolā varētu īstenoties jau rudenī, atklāj O.Karls. Līdz tam viņam jāņem talkā savas zināšanas pedagoģijā un psiholoģijā, radošas idejas un spēles elementi, lai noturētu bērnu un jauniešu uzmanību militārajai apmācībai, un tas arī izdodas.
Liela nozīme, protams, ir disciplīnai. «Pirmkārt prasu ievērot pašam savu disciplīnu. Mums ir vienošanās – ja esmu ģērbies civilajā, runājam brīvi, viņi sauc mani vārdā, bet, esot formā, uzrunā par instruktora kungu. Būtiski ir pienākumi. Gribēju to panākt, un tas arī izdevies, ka gudrākais māca to, kurš nesaprot, un vecākais nodod zināšanas jaunākajam. Gadās arī savstarpēji kašķi, bet, ja ko saku, ir jāklausa, un klausa ar’! Varu ieiet jebkurā stundā, un jaunsargi momentā būs miera stājā,» stāsta Oskars, piebilzdams, ka autoritātes un respekta noslēpums ir līdzvērtībā. «Instruktors ir kā mamma, tētis, brālis, māsa, vectēvs un vecmamma vienā. Daži, kuriem nav tēva, varbūt arī te nāk tikai tāpēc, ka ir instruktors,» viņš teic.
Kalnciema vidusskolas 9. klases audzēkni Kati Zeltiņu organizācijai piesaistījusi «foršā kompānija». «Jaunsardzē esmu no pagājušā gada. Varu teikt, ka eju sava tēva Ojāra Zeltiņa pēdās. Patlaban viņš ir spēkavīrs, bet bijis arī armijā. Slodze ir liela, taču pie tās var pierast, jo septiņus gadus nodarbojos ar sportu. Vislabāk man patīk jaunsargu pārgājieni, kad var pasēdēt kompānijā un forši parunāt. Piedalīties sacensībās un pildīt dažādus uzdevumus ir grūti, bet saņemos. Dzīvē šīs iemaņas noderēs,» pārliecināta Kate. Jau patlaban viņa līdzīgi kā citi jaunsargi prot vairāk nekā pārējie vienaudži. Viņi trenējas šķēršļu pārvarēšanā, prot šaut, izjaukt un salikt ieroci, mācījušies pašaizsardzību un izdzīvošanas ābeci mežā, nebaidās ziemā pavadīt nakti teltī un mesties ledainā ūdenī, māk rāpties pa klinšu sienu ar galvu uz leju un citas lietas, kas nepieciešamas, arī izvēloties militāru karjeru.
Aizrauj piedzīvojums un disciplīna
O.Karla vīzija, par ko viņš stingri iestājas, ir jaunsargu pulciņš katrā pagasta skolā. Ar Jelgavas novada pašvaldības atbalstu lielākoties tas arī izdevies. Militārās izglītības pamatus un patriotisko audzināšanu skolēni apgūst Aizupē (Pēteris Emīls Masteiko), Elejā, Sesavā, Ozolniekos un Tetelē (Ēriks Grinevics), Līvbērzē (Ivs Vaļģis), Vircavā, Lielvircavā un Platonē (Edmunds Miķelsons un Andris Marcinkevičs), kā arī Zaļeniekos (Māris Dedels). Tomēr joprojām vakantas instruktoru vietas ir Kalnciema pagastā, Svētē, Staļģenē, Šķibē un Vilcē. Visu pagastu jaunsargi regulāri tiekas kopējos pasākumos. «Katru gadu mums ir vasaras nometne, kas vairāk domāta atpūtai, nevis apmācībai. Tiek organizētas sporta spēles, atrakcijas, peintbols, kamaniņu braukšana pa plēvi ar plikiem vēderiem. Esam rīkojuši arī kopējas apmācības, kad ejam mežā un tur nakšņojam. Mums ir iepirktas teltis, guļammaisi, militārās gultas. Februārī tiek plānots pasākums vecākajiem jaunsargiem, lai gatavotu viņus par jaunākajiem instruktoriem. Ceram, ka varēsim veikt arī ikgadējo apmācību uz ledus,» stāsta O.Karls.
Militāri patriotiskā interešu izglītības programma pieejama arī pilsētas bērniem un jauniešiem. Uz nodarbībām vairākas reizes nedēļā jaunsargi Dainas Kleinbergas vadībā pulcējas Dambja ielā 22 – Zemessargu 52. kājnieku bataljona bāzē. Instruktore stāsta, ka šogad reģistrēti 86 dalībnieki, no kuriem lielu aktivitāti izrāda aptuveni 50. Visvairāk – no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas.
«Bērnus un jauniešus jaunsardzei piesaista piedzīvojums. Daudzi vēlas asākas izjūtas, kādas nav sastopamas ikdienā. Aizrauj disciplīna. Dažas meitenes nāk arī puišu dēļ,» novērojusi D.Kleinberga. Viņa piekrīt – lai noturētu jaunās paaudzes uzmanību, jābūt izdomas bagātam, pasniedzot patriotisko audzināšanu kā caur militāru spēli. ◆
Palīdz atjaunot ekipējumu un formas
Ginta Avotiņa, Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja
◆ Pašvaldība pēdējos gados aktīvi veicinājusi Jaunsardzes kustības attīstību novadā, kur tā darbojas jau vairāk nekā desmit gadu un izveidojusi savas tradīcijas. Gadu laikā attīstības temps ir audzis. 502. Kalnciema jaunsargu vienībā patlaban iesaistījušies ap 200 jauniešu. Lai gan maksājam par instruktoru darbu, tomēr jaunsardzes vienībām joprojām to trūkst. Nākotnē, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, ceram šo problēmu atrisināt. Šogad būs jau trešais gads, kad vasarā jaunsargiem organizējam praktiskās mācības. Atbalstām viņus arī starptautiskajās sacensībās. Piemēram, pērn jaunsargi devās uz Zviedriju un Lietuvu. Katru gadu pakāpeniski palīdzam atjaunot ekipējumu un formas. Norit arī praktisko mācību trašu veidošanas un uzlabošanas darbs. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju plānojam jaunsargus vairāk nodrošināt ar treniņu ieročiem.
Jaunsardze
Pirmsākumi meklējami 1992. gadā, kad Zemessardzes paspārnē tiek nodibināta jaunatnes organizācija.
2003. gadā top Jaunsardzes centrs Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Tas sadarbojas ar mācību iestādēm visā Latvijā un arī ar Nacionālo bruņoto spēku vienībām, par galveno uzdevumu izvirzot pilsonisko audzināšanu un jauniešu saturīga brīvā laika pavadīšanu. Jaunsardzē tiek at Jaunsardze tīstīts arī biedriskums, drošsirdība, fiziskās spējas un disciplīna.
Jaunsardzē jaunieši iestājas brīvprātīgi. Par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 10 līdz 21 gadam.
