Sākusies savdabīga kampaņa pret sociāldemokrātu Rīgas mēru Gundaru Bojāru, kas nu jau tiek apsūdzēts teju vai par visiem pasaules grēkiem.
Sākusies savdabīga kampaņa pret sociāldemokrātu Rīgas mēru Gundaru Bojāru, kas nu jau tiek apsūdzēts teju vai par visiem pasaules grēkiem. Šīs kampaņas aizmetņi meklējami konfliktā par apbūves gabalu Ādažos, kuru par nesamērīgi zemu cenu privatizējis Rīgas Domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Guntars Kukuls un uz kura savrupmājas pašlaik ceļ gan Kukuls, gan Bojārs. Savukārt šonedēļ jau tika publiskota informācija par Rīgas mēra un Rīgas Brīvostas valdes priekšsēža Gundara Bojāra iespējamo interešu konfliktu, lemjot par prāmja «Baltic Kristina» iegādei nepieciešamo 7,5 miljonu ASV dolāru kredīta galvošanu. Proti, Bojāra darbībās, balsojot par galvojumu izsniegšanu prāmja iegādei, bet Rīgas Domē un Brīvostas pārvaldē lemjot par firmas «Rīgas jūras līnija» akciju iegādi, ir saskatāma valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana. Populārākā valodā: Bojārs bijis interešu konfliktā, pieņemot šos lēmumus.
Turklāt Finanšu ministrija, vērtējot šā gada Rīgas pilsētas budžetu, atklājusi, ka plānotais deficīta līmenis ir par lielu un budžeta veidošanā pieļautas neatbilstības likumam. Šai sakarā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pat pieļāvis iespēju ierosināt Rīgas Domes priekšsēdētāja atbrīvošanu vai arī iesniegt Saeimā likumprojektu par visas Rīgas Domes atlaišanu.
Spriežot pēc šiem «pēkšņi» atklātajiem faktiem, augstākie varas ešeloni ir sākuši vērienīgu ofensīvu pret pašreizējo Domes vadību, kas liecina, ka jau tuvākajā laikā varam gaidīt izmaiņas galvaspilsētas mērijā.
Šonedēļ sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kārtējo reizi noraidījusi a/s «Latvijas gāze» piedāvātos tarifu projektus, kas rūpnieciskajiem patērētājiem tos paredz palielināt par 17%, iedzīvotājiem par 20%, bet abonēšanas maksu par 15%. Savu nostāju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pamatoja ar izkropļoto tarifu struktūru, jo jau tagad abonentmaksa par dabas gāzes lietošanu ir nesamērīgi augsta, bet gāzes tarifi – nesamērīgi mazi.
Piedāvātā jaunā dabas gāzes tarifu aprēķināšanas metodika paredz nodalīt tarifu aprēķinu par atsevišķiem tehnoloģiskajiem posmiem dabasgāzes tirgū, izmantojot cenu griestu metodi. Tiek plānots noteikt vienādu abonentmaksu gan iedzīvotājiem ar gāzes apkuri, gan iedzīvotājiem, kas izmanto tikai plīti. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija turpinās konsultācijas ar a/s «Latvijas gāze» par pieņemamāko tarifu paaugstināšanas plānu, tādēļ vismaz tuvākajā laikā tarifi paliks nemainīgi.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns trešdien preses konferencē nācis klajā ar paziņojumu, ka VAS «Latvenergo» pēdējos gadus darbojas nesaimnieciski un uzņēmuma peļņa ik gadu sarūkot. Tieši šā iemesla dēļ uzņēmuma vadība pēc ministra ierosinājuma ievērojami koriģējusi šā gada budžetu, kurā peļņas prognoze dubultota no 3 miljoniem latu līdz 6 miljoniem latu, vienlaikus samazinot plānotos administrācijas un mārketinga izdevumus. Lujāns arī pieļāvis iespēju mainīt uzņēmuma vadības sastāvu, pamatojot to ar nesaimniecisko darbību, kas nav orientēta uz uzņēmuma attīstību. Savukārt «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Krauja norādījis, ka šī esot kārtējā vēlme politizēt uzņēmuma darbību un pārmetumi par «Latvenergo» problēmām nav pamatoti, jo uzņēmums ik gadu gūst 10 miljonu latu peļņu un nodrošina 7000 darba vietu.
Maskavas starpmunicipālā tiesā ceturtdien sākusi izskatīt daļu no bijušo Dubrovkas Teātra centra ķīlnieku un bojā gājušo tuvinieku prasībām pret Maskavas vadību. Prasības pēc kompensācijām iesniedzis jau 61 cilvēks, bet kopējā prasību summa sasniedz 59,7 miljonus ASV dolāru. Cietušo advokāts Igors Trunovs gan paudis, ka Maskavas pilsētas tiesa nevarēšot objektīvi izskatīt šo lietu, jo daļēji tiek finansēta no Maskavas budžeta, proti, ir interešu konflikta situācijā, tādēļ centīsies panākt, lai prasību izskata Krievijas Augstākajā tiesā.
Maskavas varas iestādes cietušo prasības neuzskata par pamatotām, jo iespēju robežās jau ir sniegušas atbalstu cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem. Šī tiesas procesa dēļ Krievijā izcēlusies visai plaša diskusija par to, vai cietušajiem ir tiesības prasīt no Maskavas papildu atlīdzību. Būtībā šīm diskusijām ir racionāls pamats, taču diezin vai papildu atlīdzību ir pelnījuši izdzīvojušie ķīlnieki, kuriem drīzāk būtu jāpiekāpjas par labu upuru tuvinieku prasībām pēc atlīdzības.
Čehijā trešdien arī trešajā vēlēšanu kārtā nav izdevies tikt pie jauna prezidenta, jo neviens no kandidātiem nav ieguvis nepieciešamo 141 balsi abu parlamenta palātu kopējā sēdē, kā to paredz Čehijas konstitūcija. Atkārtotas vēlēšanas jāsarīko divu nedēļu laikā, un tajās varēs piedalīties arī citi pieteiktie kandidāti. Ņemot vērā, ka parlamenta lielākās partijas sociāldemokrātu frakcija plāno izvirzīt jaunu kandidātu (Milošu Zemanu), analītiķi prognozē, ka tieši viņš arī varētu tikt ievēlēts par nākamo Čehijas prezidentu.
