«Mēs te esam jau vēsturiski kopš rajona laikiem, tas laikam bija 1969. gads. Toreiz bija rajona arhitektu ražošanas grupa. Mums pat ir cilvēki, kas strādā kopš tiem gadiem,» tā SIA «Namejs pluss» valdes priekšsēdētāja Inita Vikse skaidro savas firmas atrašanos vienā ēkā ar Jelgavas novada Domi, kas ir viņas galvenais darba devējs. Kādu laiku tagadējais «Namejs pluss» bijis arī pašvaldības uzņēmums, tad par tā īpašnieku kļuvis Oļģerts Dūda, bet pēc viņa aiziešanas mūžībā 2005. gadā reģistrēta SIA «Namejs pluss». «Cilvēki nāk ar savām problēmām uz Būvvaldi – dažādas būvniecības, projektiņi, būvniecības legalizācijas, projektu labojumi. Tā mēs palīdzam novada iedzīvotājiem, tie ir ļoti neizdevīgi darbiņi,» intervijā «Ziņām» saka I.Vikse.– Viens no jūsu firmas līdzīpašniekiem un valdes loceklis ir Jelgavas novada pašvaldības Būvvaldes vadītājs Arnis Ozols, kas droši vien pie jums atsūta tos «neizdevīgos» klientus. Nē, nē, mums sūta arī no pilsētas. – Bet Arnis Ozols atsūta uz savu uzņēmumu no paša vadītās Būvvaldes!Nē, viņa intereses nekādas nav. Mēs neesam nokārtojuši juridiski un izslēguši no sava uzņēmuma. Viņš nesaņem nekādas dividendes, mēs, liekas, strādājam ar zaudējumiem – pagājušais gads jau bija pilnīgi ar zaudējumiem. Lūk, kāds tad viņam no tā labums? Līdz ar to cilvēki (firmas līdzīpašnieki – red.) te strādā tikai par algu.– Droši vien algu vismaz maksājat kā valdes loceklim. Jā, viņš saņem 25 latus mēnesī. Bet faktiski tos saņem, jo mūsu uzņēmumā reģistrēts viņa arhitekta sertifikāts. Kad strādājam ārpus Jelgavas novada, tad viņš skaitās kā mūsu arhitekts.– Jūs ērti jūtaties kaut vai no ētiskā viedokļa – pašvaldības ēkā privāta struktūra.Ērti? Mēs esam domājuši, ka varbūt jāiet prom tieši šo ētisko lietu dēļ. Bet faktiski strādājam ar cilvēkiem, kam tiešām tās naudas nav daudz un problēmas ar projektiem ir lielas, un, ja mēs atradīsimies kaut kur citur, – cilvēkiem nebūs kur iet. Viņi nevarēs mūs atrast. Jo lielās projektēšanas firmas ar tādām problēmām nenodarbojas. – Jums droši vien nav grūti projektus izveidot tā, lai patiktu Būvvaldes vadītājam Arnim Ozolam, kurš savukārt pārbauda šo projektu atbilstību. Es jums varu pilnīgi teikt to, ka viņš mūsu projektus varbūt pat skatās stingrāk. – Varbūt viņš pats šeit par maksu pārstrādā tos projektus, ko, būdams Būvvaldes vadītājs, sākotnēji atzinis par neatbilstošiem?Nē, viņam nav tam laika. Bet mūsu gatavotos projektus viņš skatās ļoti stingri – tie nepārtraukti tiek atgriezti. Tikpat stingri, kā mūs skatās pilsēta, tikpat smagi mums iet ar novada Būvvaldi – nekādu pielaižu nav. – Kā jūs tiekat pie Jelgavas novada Domes un pagastu pārvalžu pasūtījumiem, kam konkursi netiek rīkoti, lai atrastu projektētāju?Tie arī ir grūti pasūtījumi. Strādājam, mums arī kaut kā ir jādzīvo. – Bet kāpēc Jelgavas novads atrod tieši jūs, nevis meklē kādu citu? Nē, viņi atrod arī citus. – Jūs esat projektējuši Sesavas sporta halli, pagastu tautas namu rekonstrukcijas un veidojuši citus projektus vairākos pagastos – pie pasūtījumiem tikuši bez konkursiem. Bet ļoti labi! Mēs ar viņiem sastrādājamies, darbs ir darbs. Tie nav pārāk izdevīgi projekti, summas nav tik lielas. Nezinu, kāda tur izdevība. Nu, varbūt jā – tepat ir pasūtītājs, mēs zinām pagastu cilvēkus, ar viņiem kopā strādājam, varbūt ir vieglāks tas darbs. Bet novads projektus pasūta arī pie citiem uzņēmējiem. Protams, ja sludinātu konkursus arī šiem mazajiem pasūtījumiem, varbūt būtu cita firma. Bet katra ir specializējusies noteiktā virzienā, cita projektē lauksaimniecības ēkas, «Komunālprojekts» vispār ņem nopietnas lietas, viņiem ir rekonstrukcijas projekti. – Par biroja telpām arī kaut ko novadam maksājat? Protams, mums ir telpu nomas līgums, un mēs maksājam. Rēķini pienāk regulāri. Bet par atrašanās vietu – mēs to jūtam kā misiju. Lielais vairums pasūtītāju ir tieši novada iedzīvotāji, plus arī no pilsētas. Būvvalde zina, ka mēs šeit esam, cilvēkiem viegli pieejamā vietā. Bet interešu konfliktus es neredzu, jo tie nav izdevīgākie pasūtījumi.– Interešu konflikts te pastāv vistiešākajā veidā – Būvvaldes vadītājs Arnis Ozols apskatās, ka novadā nepareizi uzbūvēta māja, un visus tos, kam tās nepareizi uzbūvētas, sūta pāris kabinetu tālāk uz Arņa Ozola firmu, kur par x naudiņām var pasūtīt tādu dokumentu, lai Arnim Ozolam jau kā Būvvaldes vadītājam šis dokuments patiktu. Pilnīgi garām. Arnis Ozols nevar apstiprināt dokumentāciju, kas ir juridiski un tehniski nepareizi sastādīta. Tātad – vai pasūtītājs ar nelikumīgi uzbūvēto māju atnāks pie mums vai aizies uz citu projektēšanas biroju, mēs nevaram zināt! Viņam ir vienalga – jo, pat dokumentāciju sakārtojot, šis cilvēks maksā administratīvā soda naudu. Cilvēkam vienalga ir jālegalizē šī dokumentācija. – Tieši tā – to, ka dokumentācija ir nepareiza, ka tā jālegalizē, izlemj Arnis Ozols, kas vienlaikus ir kontrolieris un, būdams firmas īpašnieks, arī legalizētājs. Viņš jau to neizlemj. Māja vai nu ir legāla, vai nav. Ja mājai nav dokumentu, tā ir nelikumīga būvniecība. Ko cilvēkam darīt? – To, ka ir nelikumības, pasaka Būvvalde, kas var strādāt aktīvāk, var pievērt acis un tā tālāk. Bet, ja Būvvaldei tās vadītāja personā pieder privātfirma, kas legalizē…Tad tā ir ieinteresēta meklēt nelegālu būvniecību? Tā jau ir kaut kāda sazvērestības teorija. Arnis Ozols vienkārši sakārto lietas novadā. Ja viņš mūsu firmā nopelna 25 latus? Jūs zināt, cik cilvēki maksā par legalizāciju? Novada iedzīvotāji nav maksātspējīgi. Šādi projektiņi maksā 200 – 300 latu. Un tas jau ir daudz. Viņi nemaksā tūkstošus. – Tūkstošus samaksā novada pašvaldība, pasūtot projektus tieši pie jums. Un jūs domājat, ka tur mums nav cilvēkiem jāmaksā, ka tur nav dokumentācijas un nav algas? Kāpēc tad mēs ar zaudējumiem strādājam? Tā nav liela nauda. Jūs zināt, cik liela ir minimālā alga? Manā birojā meitenēm alga ir jānopelna. Viņas no projekta cenas saņem tikai 60 procentu, un no tās naudas vēl aiziet nodokļos. – Jūs gribat novilkt slieksni, ka minimālās algas, mazi projektiņi un ienākumi ir ētiski, bet šaubīgi būtu, ja nelikumīgi apgrozītu miljonus. Nē, jūs man sakāt, ka Arnis Ozols sūta tos nelikumīgos būvētājus pie mums. Un tad mēs pelnām un Arnis Ozols iedzīvojas uz to, ka atklāj novadā nelikumīgu būvniecību. – Teorētiski tā sanāk. Teorētiski sanāk, bet tas ir absurds. Viņš pilda savus amata pienākumus. Viņiem nav jānāk pie mums. SIA «Namejs pluss»Reģistrēta 2005. gada 30. septembrīDalībnieki: Dzintra Brakanska, Inese Brakanska, Jānis Brakanskis, Guna Cīrule, Marija Kudrjavceva, Arnis Ozols, Inita Vikse, Lilija Šmarkova (katram pa 12,5 procentiem daļu) Valdes priekšsēdētāja – Inita Vikse, valdes loceklis – Arnis OzolsPamatdarbības veids – arhitektūras pakalpojumiApgrozījums 2011. gadā – 31 726 latu, gads noslēgts ar 7793 latu zaudējumiem, bet 2010. gadā nopelnīti 3852 latiAVOTS: Uzņēmumu reģistrs, «Lursoft»
