Vakar Ekonomikas ministrijā notikušajā preses konferencē galvenokārt tika runāts par īpaši atbalstāmajiem reģioniem.
Vakar Ekonomikas ministrijā notikušajā preses konferencē galvenokārt tika runāts par īpaši atbalstāmajiem reģioniem.
Ministrs Atis Sausnītis, kas amatā aizvadījis nepilnas simts dienas, atzīmēja, ka šajā laikā radītas vairākas darba grupas, kas veic situācijas izpēti tieši reģionos. Vadoties pēc noteikumiem par kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, kā arī pēc statistikas rādītājiem par sociāli ekonomiskajiem kritērijiem un saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem attiecībā uz pašvaldībām, kuru attīstību ierobežo likumi un citi normatīvie akti, Ekonomikas ministrija apzinājusi 112 pašvaldības kā potenciālos īpaši atbalstāmos reģionus (saskaņā ar likumu tie var aptvert 15 procentu Latvijas iedzīvotāju). Taču savas attīstības programmas ministrijai iesniegusi tikai 81 pašvaldība. Aizvakar Ekonomikas ministrijas izveidotās starpministriju komisijas (par tās priekšsēdētāju ievēlēta valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate) sēdē atzīts, ka pieci no iesniegtajiem projektiem vēl precizējami, bet priekšlikumi par pārējām pašvaldībām nodoti A. Gorbunova vadītās Reģionālās attīstības padomes rīcībā, lai tā šā mēneša pirmajā pusē izdarītu konkrētu slēdzienu, bet novembra beigās savu vārdu par īpašā statusa piešķiršanu attiecīgajām teritorijām teiktu Ministru kabinets. Iespējams, jau decembrī tiks skatīti pirmie konkrētie projekti, lai saņemtu Reģionālā fonda (tā rīcībā šim gadam no Privatizācijas fonda nodots miljons latu) palīdzību. Tas nozīmē, ka palīdzību un atlaides saņems tikai konkrēts projekts, nevis visa pašvaldības teritorija, kuras projekts guvis atbalstu. Jāaizmirst arī laiki, kad palīdzība nāca skaidras naudas veidā. Tas nozīmē sākumu nopietnam, nevis kampaņveida procesam – darbavietu atjaunošanai un saglabāšanai, lai cilvēkiem nodrošinātu iespējas dzīvot un strādāt tieši šajā reģionā.
No Jelgavas rajona, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma, to pagastu skaitā, kuros ir nozīmīgas vides aizsardzības problēmas, iekļuvis Līvbērzes, Vilces, Lielplatones un Svētes pagasts. Taču pēdējie divi noteiktajā termiņā savas programmas nav iesnieguši. I. Preimate paskaidroja, ka ministrija šiem pagastiem izsūtīšot atkārtotas uzaicinājuma vēstules, lai izzinātu neizdarības iemeslus. Akūtas vajadzības gadījumā, ja projekts nav tapis attiecīga līmeņa speciālistu trūkuma dēļ, ministrija centīšoties palīdzēt. Bet attiecībā uz Jelgavu, kam secen gājusi īpašas ekonomiskās zonas projekta apstiprināšana (A. Sausnītis atzīmēja, ka turpmākie projekti šinī jomā varētu tapt tikai pēc jau līdzšinējo zonu, kur vērojama strauja nodokļu ieņēmumu samazināšanās, lietderības izvērtēšanas), Ekonomikas ministrijas speciālisti norādīja, ka starpministriju komisija Jelgavas priekšlikumus atbalstījusi. Iespējams, tie saņemšot akceptu arī pārējos līmeņos. Taču, kā norādīja I. Preimate, īpaši atbalstāmā reģiona statuss Jelgavas grūtības neatrisinās. Fonda rīcībā pagaidām ik gadu paredzēts tikai miljons latu, ko galvenokārt domāts izmantot mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Mūsu pilsētā vislielākās raizes sagādā lielie uzņēmumi. Vajadzīgo efektu Jelgavai nedošot arī izmaiņas nodokļu atvieglojumos, kas Saeimā gaida otro lasījumu. «Par Jelgavu jādomā nopietnāk,» teica I. Preimate, bet konkrētākas aplēses izpalika.
