«Ziņas» turpina iepazīstināt ar Mājokļu aģentūras apkopotajiem datiem par to, kā dzīvokļu īpašnieki vērtē apsaimniekotāju pakalpojumu kvalitāti, un aktivitātēm, kas vajadzīgas namu apsaimniekošanas uzlabošanai.
“Ziņas” turpina iepazīstināt ar Mājokļu aģentūras apkopotajiem datiem par to, kā dzīvokļu īpašnieki vērtē apsaimniekotāju pakalpojumu kvalitāti, un aktivitātēm, kas vajadzīgas namu apsaimniekošanas uzlabošanai.
Arī šī aptaujas daļa tāpat kā dzīvokļu īpašnieku izpratne par savām tiesībām un pienākumiem, par ko “Ziņas” rakstīja 11. janvārī, liecina, ka iedzīvotāju viedoklis ir visai aptuvens. Ar apsaimniekotāju pakalpojumiem dzīvojamo māju uzturēšanā pilnībā apmierināti ir tikai 7% respondentu. Izteikti negatīva attieksme ir 12% aptaujas dalībnieku. Bet lielākajai daļai nav noteikta viedokļa – gandrīz 30% it kā nav apmierināti ar apsaimniekošanas kvalitāti, tikpat daudzi it kā ir apmierināti vai arī viņiem nav noteiktas nostājas.
Kā vērtē pakalpojumus
Tomēr, kā liecina atbildes uz jautājumiem par dažādu komunālo pakalpojumu kvalitāti un mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, tieši ar ēku uzturēšanu iedzīvotāji ir neapmierināti visvairāk. Pozitīvi tiek vērtēta dzīvokļu pilnvaroto personu un kooperatīvu, kā arī denacionalizētās mājas īpašnieka vai tā pilnvarotās personas darbība. Neviens no komunālo pakalpojumu veidiem, kas ir cieši saistīts ar mājas apsaimniekošanu – apkure un ūdensapgāde, atkritumu savākšana, teritorijas sakopšana un avārijas situāciju novēršana – nav sasniedzis iedzīvotāju vērtējuma augstāko līmeni.
No visiem aptaujas dalībniekiem pašvaldības uzņēmumam priekšroku dod 36%. Aptuveni tikpat lielam skaitam nav noteikta viedokļa, bet 26% pauž negatīvu attieksmi. Gandrīz puse no respondentiem, kas dzīvo pašvaldību uzņēmumu apsaimniekotajās mājās, vēlas ar tiem sadarboties arī turpmāk, bet negatīva attieksme ir 24%. Pašvaldības uzņēmumu par apsaimniekotāju vēlētos 42% privātpersonu pārvaldīto namu iedzīvotāju. Apsaimniekotāju gribētu mainīt mazāk nekā piektā daļa īpašnieku pilnvaroto personu un kooperatīvo apsaimniekoto māju iedzīvotāju. Pašvaldības uzņēmumu sava nama apsaimniekotāja statusā visvairāk vēlas redzēt Vidzemes un Zemgales iedzīvotāji (44%).
Savukārt par iespējām izvēlēties citu apsaimniekotāju nav informēti 70% pašvaldību uzņēmumu apsaimniekoto ēku iemītnieku. Vislabāk informēti ir kooperatīvu mājās dzīvojošie. Reģionālā skatījumā zinošākie ir rīdzinieki.
Pašvaldības līdzdalība mājokļu jautājumu risināšanā neapmierina 36% aptaujāto, tikai 14% ar to ir apmierināti. Daudz iedzīvotāju vai nu nav iedziļinājušies šajā jautājumā, vai arī viņiem trūkst zināšanu – 50% ir neitrāla attieksme vai trūkst noteikta viedokļa.
Atbildes uz jautājumu par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm parāda gan to, vai apsaimniekotāji iesaista īpašniekus māju apsaimniekošanā, sniedzot informāciju par šo procesu, gan arī pašu īpašnieku aktivitāti un ieinteresētību ēkas kopīpašuma uzturēšanā. Kopsapulču norisi apstiprina gandrīz puse respondentu. Pašvaldību apsaimniekotajās mājās par to informēti 45% respondentu. Visvairāk kopsapulču norisi apliecina kooperatīvu un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu apsaimniekoto māju iedzīvotāji (vairāk nekā 70%).
Renovācija ir svarīgs faktors ēkas ilgmūžības saglabāšanā, energoresursu taupīšanā un līdz ar to arī iedzīvotāju maksājumu samazināšanā par saņemto siltumenerģiju, kā arī komforta paaugstināšanā. Vienlaikus tā liecina par dzīvokļu īpašnieku iesaistīšanu nama apsaimniekošanā. Atbildes uz jautājumu, vai mājā pēdējos divos gados veikti kādi renovācijas pasākumi, liecina, ka par tiem informēti 90% respondentu. Taču tie visvairāk veikti kooperatīvu mājās (54%); renovācijas pasākumu īstenošanu apstiprina 38% pašvaldību uzņēmumu un 37% dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu apsaimniekoto māju iedzīvotāju.
Aktivitāte apsaimniekošanā
Sadaļā par to, cik lielā mērā īpašnieks ir gatavs iesaistīties dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, Mājokļu aģentūra vairāk centusies noskaidrot dzīvokļu īpašnieku viedokli par to, kādi pasākumi veicami ēkas apsaimniekošanas uzlabošanai, kam šis pienākums jāuzņemas un ko iedzīvotāji ir ar mieru darīt savas mājas apsaimniekošanas uzlabošanā.
To, ka nama apsaimniekošanu nepieciešams uzlabot, atzinuši 93% aptaujāto, tostarp 11% uzskata, ka māja jāatjauno, ņemot kredītu bankā. Tomēr par to, kam jāuzņemas iniciatīva, viedokļi atšķiras. Puse uzskata, ka pārvaldīšanā un apsaimniekošanā aktīvāk jāiesaistās dzīvokļu īpašniekiem, pieņemot lēmumus par apsaimniekotāja izvēli un apsaimniekošanā veicamajiem pasākumiem, 31% domā, ka tas jādara pašvaldībai. Arī jautājums par to, kam jāorganizē apsaimniekošana, tātad jāuzņemas šie pienākumi, rāda līdzīgu attieksmi.
Īres maksas paaugstināšanu saistībā ar mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, regulāri saņemot apsaimniekotāja pārskatu par līdzekļu izlietojumu, atbalsta nepilni 30% aptaujāto, tikpat daudziem nav noteikta viedokļa. Negatīva attieksme ir 45% respondentu. Pozitīvāka nostāja ir dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu apsaimniekoto namu iedzīvotājiem – 40% no viņiem atbalsta īres maksas paaugstināšanu. No denacionalizēto māju un kooperatīvu iedzīvotājiem šādu rīcību akceptē 30%. Sadalījumā pēc dzīvesvietas pozitīvāka attieksme vērojama Vidzemē un Kurzemē – tur īres maksas paaugstināšanu akceptē gandrīz 40% respondentu.
Jāattīsta saimnieciska attieksme
Mājokļu aģentūra secinājusi, ka 60% privatizēto dzīvokļu īpašnieku joprojām piemīt “īrnieka” filosofija – nav izpratnes par savām tiesībām un pienākumiem. Turklāt daļa pat nezina, kādas ir atšķirības starp īrnieku un dzīvokļa īpašnieku; uzskata, ka nav jāiesaistās dzīvojamās mājas apsaimniekošanā, jo to nav iespējams ietekmēt. Lielāka izpratne par tiesībām un pienākumiem apsaimniekošanā ir pašu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību pārvaldītajās mājās, kā arī namos, kas tiek apsaimniekoti uz koplīguma pamata.
Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku neizprot savas tiesības un pienākumus dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanā, jo viņiem trūkst elementāras informācijas. Savukārt izpratnes trūkuma dēļ viņi nespēj objektīvi novērtēt sava dzīvojamā nama apsaimniekošanas kvalitāti, tehnisko stāvokli un remontu nepieciešamību.
Kaut arī lielākā daļa izteikusi viedokli, ka māju apsaimniekošana jāuzlabo, un uzskata, ka šajā procesā jāiesaistās dzīvokļu īpašniekiem, šī vēlme ir vairāk teorētiska. Īpašnieku zināšanu un izpratnes līmenis ir pārāk zems, lai rastos motivācija šādām aktivitātēm. Situācija uzskatāmi apliecina, ka dzīvokļu īpašnieku informētības, izpratnes un aktivitātes līmenis ir pārāk zems, lai apzinīgākie un darboties gribošie mājas iedzīvotāji kopsapulcē ar balsu vairākumu spētu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības dibināšanu vai koplīguma slēgšanu, nemaz nerunājot par apsaimniekošanas maksas izmaiņām, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli. Ir pamats secināt, ka, situāciju aktīvi neietekmējot, tuvākajos gados vērā ņemamas pārmaiņas nav gaidāmas.
Mājokļu aģentūra atzīst, ka nepieciešams pasākumu komplekss, lai dzīvokļu īpašniekiem veidotos saimnieciska attieksme pret māju kopīpašuma daļu, un motivētu viņus aktīvākai rīcībai. Valsts mājokļu politikas ievirzi plānots veicināt ar jauniem tiesību un normatīvajiem aktiem (Dzīvokļa īpašumu likums, kura mērķis ir reglamentēt dzīvokļa īpašumu nama pārvaldīšanu, sekmēt līdzekļu ieguldīšanu dzīvokļa īpašumu namos, noteikt dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kopīgos izdevumus atbilstoši apsaimniekošanas līmenim utt.; Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību u.c.).
Pēc aģentūras domām, nepieciešama valsts atbalsta programmu plašāka īstenošana dzīvojamo namu atjaunošanā un renovācijā. Top valsts atbalsta programma dzīvojamo māju renovācijas veicināšanai, tajā valsts līdzfinansējums paredzēts 2000 – 3000 daudzdzīvokļu ēku energoauditiem un vismaz 1200 – 1700 daudzdzīvokļu māju renovācijas projektiem. Ir ilgtermiņa energoefektivitātes programma, Mājokļu aģentūras izstrādātie projekti ES līdzfinansējuma iegūšanai dzīvojamo māju renovācijas projektiem, Mājokļu garantiju fonda nodrošināšana ar nepieciešamo līdzekļu apjomu utt.
