Komentēt vēstuli redakcija lūdza pašvaldību uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» vadītājam Jurim Vidžum.
Komentēt vēstuli redakcija lūdza pašvaldību uzņēmuma “Nekustamā īpašuma
pārvalde” (NĪP) vadītājam Jurim Vidžum.
J.Vidžis, komentējot S.Ņevoļska vēstuli, uzsver, ka nav svarīgi, vai starpību rādījumiem starp ūdens skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un to, kuru uzrāda dzīvokļos uzstādītie skaitītāji, sadalīs NĪP vai iedzīvotāji paši – kādam par to būs jāmaksā. Šajā gadījumā nelīdzēs populistiski lēmumi.
Vai īpašnieki ir īrnieki?
2002. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi regulē kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Saeimas deputāta Andreja Aleksejeva palīgs Sergejs Ņevoļskis vēstulē uzsver, ka Jelgavā piemērotie koeficienti saskaņā ar šiem noteikumiem nav likumīgi, jo dzīvokļu īpašnieki nav īrnieki. Kā uzsver J.Vidžis, izīrētājs ir jebkurš dzīvokļa īpašnieks: “Piemēram, ja viens no ģimenes locekļiem ir dzīvokļa īpašnieks, pārējie no likumdošanas viedokļa var tikt uzskatīti par īrniekiem, kuriem tāpat ir jānorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. To pašu var teikt, ja dzīvoklī dzīvo tikai tā īpašnieks, jo no likuma viedokļa viņš ir potenciālais izīrētājs.” Apsaimniekotāji atzīst, ka neskaidrības par MK noteikumu piemērošanu norēķinos radījuši neprecīzie juridiskie formulējumi.
Noteikumi paredz izvēli
Par dzīvojamās mājas iedzīvotāju kopīgi patērēto pakalpojumu norēķiniem ir atbildīgi visi nama dzīvokļu īpašnieki. Ja dzīvoklis ir izīrēts, arī šajā gadījumā tam ir īpašnieks, piemēram, pašvaldība. Likumdošanas normas paredz, ka dzīvokļu īpašnieki var kopīgi vienoties par ēkas apsaimniekošanu – izveidot dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīvu vai arī noslēgt kopīpašuma apsaimniekošanas līgumu, apsaimniekošanu uzticot sertificētai organizācijai. Kā uzsver J.Vidžis, tas ir ceļš, pa kuru jāiet dzīvokļu īpašniekiem.
Koeficients nepieciešams?
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc rodas starpība starp ūdens skaitītāja rādījumiem mājas ievadā un dzīvokļu skaitītāju uzrādīto: netiek prasīts, lai visos dzīvokļos būtu ūdens skaitītāji; dzīvokļos tiek uzstādīti dažādu firmu un precizitātes klases ūdens skaitītāji; skaitītāja mājas ievadā precizitāte ir augstāka par dzīvokļos uzliktajiem, tāpēc iespējams, ka radīsies starpība to rādījumos; turklāt daudzos gadījumos dzīvokļu skaitītājiem ir pagājis verificēšanas termiņš; pirms skaitītāja uzstādītais filtrs ilgstoši nav pārbaudīts un apkopts.
Tomēr tā ir tikai daļa iemeslu, kāpēc var rasties minētā starpība. Pastāv iespēja, ka iedzīvotāji dažādos veidos mēģina noblēdīt patieso ūdens patēriņu: gan lietojot dažādas tehniskas viltības, gan neuzrādot patiesos skatītāja rādījumus.
Jāuzsver, ka noteikumos minētais koeficients ir tikai viens veids, kā iespējams starpību sadalīt starp visiem patērētājiem. Likumdošana paredz, ka dzīvokļu īpašnieki var vienoties arī par citu šīs starpības sadales kārtību. To jau izmantojuši vairāku Jelgavas dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kas kopsapulcē vienojušies par tādu starpības sadali. Piemēram, to sadalot uz visiem namā dzīvojošajiem vai dzīvokļiem.
Ja aprēķinātais koeficients ir pārāk liels, NĪP meklē tā iemeslus. Šajā gadījumā tiek pārbaudīti gan skaitītāju rādījumi dzīvokļos, gan kopā ar Siltumtīklu uzņēmuma un “Jelgavas ūdens” speciālistiem kontrolēti skaitītāji mājas ievadā – vai tiem nav beidzies verifikācijas termiņš un kāds ir to tehniskais stāvoklis. Ja tā rādījumi ir precīzi, tas nozīmē, ka starpība radusies avārijas noplūdes dēļ vai arī iedzīvotāji nav uzrādījuši patieso patēriņu.
“Tikko ieviesām koeficientu, neapmierināto bija ļoti daudz. Laikā gaitā, risinot problēmas, neapmierināto skaits ir sarucis. Savukārt koeficienta uzrēķini gada laikā ir samazinājušies gandrīz 1,5 reizes,” tā J.Vidžis.
Ja pats maina skaitītāju
“Ziņas” jau rakstīja, ka ūdens skaitītājus var pārbaudīt Rīgā Nacionālajā metroloģijas centrā, kur šis pakalpojums maksā 2,95 latus. Tomēr, kā uzsver J.Vidžis, šī summa jāmaksā tikai par pārbaudi. Var izrādīties, ka ūdens skaitītājs ir nederīgs un jāiegādājas jauns. Turklāt pārbaude prasa vairākas dienas, un šajā laikā ūdens patēriņš netiek uzskaitīts. Viņš uzsver, ka skaitītāju noņemšana un uzstādīšana jāuztic speciālistiem, citādi NĪP tos nepieņems uzskaitē.
NĪP piedāvā iedzīvotājiem nomainīt ūdens skaitītājus pret sertificētiem. Šis pakalpojums maksā septiņus latus. Dzīvokļa īpašniekam jāizsauc apsaimniekotāja speciālists, kas tajā pašā dienā noņems veco un uzliks jaunu, jau pārbaudītu, ūdens skaitītāju. Iedzīvotāji var izmantot arī tā dēvēto atlikto maksājumu: norēķināties par nomainīto skaitītāju vairāku mēnešu laikā. Jau tuvākajos mēnešos NĪP paredzējis iegādāties savu ūdens skaitītāju verificēšanas laboratorijas iekārtu, kas ļautu skaitītājus nomainīt par mazāku samaksu.
Vai NĪP krāpties ir izdevīgi?
Kā informē J.Vidžis, vēstules autors ar iesniegumu par iespējamiem NĪP krāpšanās pārkāpumiem jau esot vērsies Ekonomikas policijā. Tāpēc policija veica pārbaudes, kuru laikā pārvaldes darbā nav atrastas nozieguma pazīmes. Viņš uzsver, ka NĪP negūtu finansiālu labumu no nepatiesiem koeficientiem, jo viņi darbojas tikai kā naudas iekasētāji par pakalpojumu.
