Izlasījis 7. marta «Zemgales Ziņās» Ivara Jakovela viedokli «Piespiedu līdzīpašnieku lāsts», nevarēju palikt vienaldzīgs.
Valdībai un pašvaldībām izdevās daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus ievilināt slazdā, kā «sieru» piedāvājot dzīvokļu privatizāciju par sertifikātiem un sakot (kā čūska Ēdenē): no nabaga īrniekiem jūs pārvērtīsieties par tiesīgiem īpašniekiem; jums nebūs jāmaksā īres maksa; paši būsiet valdītāji ar pilnīgas varas tiesībām par savu mājokli. Minētā slazda mehānismu uzkonstruēja mūsu padomju laika juristi, zinot, ka parasti ļaudis, aizņemti ar saviem darbiem, Civillikumu nemācās. To jau pat deputāti slinki darīt. Mēs esam saņēmuši mantojumā sakārtotu likumdošanu – 1937. gada Civillikumu un Zemesgrāmatu likumu. Ievērojiet, ka 4. Saeima tika padzīta 1934. gadā, bet valsts likumdošana sakārtota trīs gadus vēlāk Valsts prezidenta vadībā. Negaidiet, ka nākamā Saeima sakārtos likumdošanu, tā darīja un dara visu, lai Civillikums tiktu norakts aizmirstībā. Kā dadzis acīs Juridiskajai komisijai, ierēdņiem ir Civillikuma III daļa – «Lietu tiesības», kuras pārkārtot savām interesēm ir praktiski neiespējami, jo tās saliktas tik ideālā secībā, ka kalpo kā tiesību etalons visā pasaulē. Tajās mēs 968. pantā atrodam, ka ēka, kas uz zemes uzcelta un ar to cieši savienota, atzīstama par tās (zemes) daļu.
Dome pilsētas iedzīvotājiem iesmērēja lelli – ēkas, kas karājas it kā gaisā, bet zemi zem mājām ar savu lēmumu atdeva bijušajiem tās īpašniekiem. «Lietu tiesības» (ievērojiet, lietām arī ir tiesības) aizliedz tādu dalīšanu – no viena nekustamā īpašuma veidot daudzus un no katra piedzīt nekustamā īpašuma nodokli. Ar tādām darbībām Štokenbergs kļuva par miljonāru un varēja dibināt savu politisko partiju, bet viņš jau Latvijā nebija viens tāds gudrinieks. Ar šādām mahinācijām nodarbojas daudzās pilsētās, un to zina ne tikai pozīcija, bet arī opozīcija, saprotot – ja viņus ievēlēs, tad darīs to pašu. Nelikumības mūsu valstī un arī Jelgavā nenotiek tāpat vien. Jāskatās, kurš no zemes un ēkas vienotības principa pārkāpšanas gūst patieso labumu.
Cienījamie lasītāji, neuzticieties juristiem! Tie iestāstīs, ka Civillikumā ar 2,2 tūkstošiem pantu ir vispārīgas tiesību normas (tajā skaitā 968. p.) un ka vērā jāņem jaunizceptie likumi ar speciālām normām, kas runā pretim 1937. gada Civillikumam. K.Ulmanis saprata un pierādīja, ka koalīcija parlamentā nefunkcionē un ka nav pieļaujama kuluāros tirgošanās ar balsojumiem starp partijām. ◆
