Vakar pēcpusdienā vairāk nekā 20 hektāru platībā dega salmi un zāle Elejas pagastā pie Mūrnieku mājām. Ugunsnelaimi, pēc ugunsdzēsēju domām, izraisījusi neuzmanīga rīcība vai arī uguns laukam pielaista tīši.
Vakar pēcpusdienā vairāk nekā 20 hektāru platībā dega salmi un zāle Elejas pagastā pie Mūrnieku mājām. Ugunsnelaimi, pēc ugunsdzēsēju domām, izraisījusi neuzmanīga rīcība vai arī uguns laukam pielaista tīši. Elejas ugunsdzēsējiem bija nepieciešamas vairāk nekā divas stundas, lai uguni lokalizētu un neļautu tai pārmesties uz mežu.
Pēc meteorologu aprēķiniem, trešdien mūsu rajona mežos ugunsbīstamība sasniegusi piekto – augstāko – klasi. Pagaidām bīstami ugunsgrēki mūsu mežus nav skāruši, šonedēļ izcēlušies četri, bet nelieli ugunsgrēki. Sausā laika dēļ turpinās neuzmanības izraisītas nelaimes. Vakar Elejas pagastā ap 20 hektāru platībā dega salmi un zāle.
Pirmdien un otrdien apmēram 40 kvadrātmetru kopplatībā dedzis Meža pētīšanas stacijas Jelgavas Informācijas centra mežs Jelgavas un Ozolnieku pagasta teritorijā. Ugunsgrēkus izraisījuši neuzmanīgi ogotāji, kas mežā lasīja brūklenes. Pamanot dūmus, meža darbinieki nekavējoties ziņoja ugunsdzēsējiem, un uguns laikus tika nodzēsta. Pirmdien novērsta arī meža zemsedzes degšana ap 1000 kvadrātmetru platībā Cenu pagastā pie šosejas Jelgava – Rīga. Arī trešdien mežs nelielā teritorijā dedzis Ozolniekos. Jelgavas virsmežniecības ugunsapsardzības un medību uzraudzības inženieris Andrejs Bondars ir gandarīts, ka pagaidām uguns mūsu rajona mežus ir saudzējusi.
Jelgavas Hidrometeoroloģiskajā stacijā apstiprina, ka mežos iestājusies augstākā ugunsbīstamības pakāpe. Bīstamības klasi aprēķina pēc formulas, ņemot vērā gaisa temperatūru, mitrumu un citus faktorus. A.Bondars norāda, ka šajā laikā visiem meža darbiniekiem jāatrodas savos posteņos un jābūt disciplinētiem. Darba laikā nav pieļaujams kārtot privātās lietas. Iedzīvotājiem arī ugunsbīstamajā laikā mežos atļauts sēņot un ogot, taču jāatceras, ka nomests sērkociņš vai izsmēķis var izraisīt lielu nelaimi.
Sinoptiķi prognozē, kas silts un sauss laiks un arī augstā ugunsbīstamība saglabāsies vismaz nedēļu. Situācija esot tik kritiska, ka jāuzmanās pat braucējiem, jo karstā gāzu plūsma no transporta līdzekļa izpūtēja varot izraisīt izkaltušās zāles aizdegšanos.
Valsts mežu dienests valstī kopumā reģistrējis ap 1300 meža ugunsgrēku. 600 hektāru platībā deguši vai turpina degt meži, bet 670 hektāros – purvi. Piecos rajonos izsludināta ārkārtas situācija. Aprēķināts, ka mežu un purvu ugunsgrēku likvidācijai būtu nepieciešami vismaz 30 000 latu. Lai pilnībā novērstu uguns postījumus, vajag aptuveni 50 000 latu. Sausajā un karstajā laikā uguns ierobežošanas darbi mežā notiek katru dienu, un dažkārt tie ir visai ilgstoši.
