Ir pilnībā saprotama cilvēku interese par sociālo apdrošināšanu, jo tā skar ikvienu no mums – kā darba devējus un ņēmējus, tā bezdarbniekus, pensionārus un pat zīdainīšus.
Ir pilnībā saprotama cilvēku interese par sociālo apdrošināšanu, jo tā skar ikvienu no mums – kā darba devējus un ņēmējus, tā bezdarbniekus, pensionārus un pat zīdainīšus.
Pērn sāka darboties sociālie likumi
Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs uzskata, ka sociālās apdrošināšanas likumdošanas ieviešanas gads ir bijis tikai pērnais, kad tā pa īstam sākuši darboties likumi «Apdrošināšana slimības un maternitātes gadījumā», «Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», «Apdrošināšana bezdarba gadījumā».
Šogad svarīgākais esot realizēt likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasēs Valsts ieņēmumu dienests, bet individuāla uzskaite par katru apdrošināto personu paliek sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
Apdrošināšanai savs budžets
Ministrs par būtisku uzskata to, ka no tīri administratīvām izmaksām ir atdalīts sociālās apdrošināšanas budžets, pensijas, slimību un invaliditātes budžets, bezdarba budžets un budžets nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Ministru kabinets ir noteicis tarifu sadalījumu pa šiem dažādajiem apdrošināšanas veidiem. Lauvas tiesa apmēram 320 miljoni latu no sociālās apdrošināšanas budžeta tiek novirzīti vecuma pensijām, 68 miljoni tiek invaliditātes pensiju izmaksai, kā arī slimības un maternitātes pabalstu izmaksai. Pārējā nauda sadalīta bezdarba budžetam, apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
Pensijas acīmredzot indeksēs maijā
Pensiju jautājums arvien bijis viens no tiem, kas var sacelt kājās vislielāko sabiedrības daļu. Jo saldāki ir politiķu solījumi, jo straujāk cilvēki grib realizēt savas tiesības. Šajā sakarībā piemērs ir labklājības ministram: 1997. gada janvārī pensiju pieprasīja 1200 cilvēku, bet martā un aprīlī, kad ar skaļām runām un ambicioziem paziņojumiem mētājās politiķi, pensiju gribēja vairāk nekā 3900 cilvēku. Janvārī pensijas prasītāju vidējais darba stāžs bija 31 gads, pavasarī 25 gadi.
Patlaban politiķu diskusiju objekts esot pensiju indeksācija. Taču saskaņā ar likumu indeksācijai jānotiek ik pēc sešiem mēnešiem, un, kā solīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, šogad pirmā pensiju indeksācija notiks maijā.
Palielinās sociālās drošības pabalstus
«Latvijas iedzīvotājiem ir viena garantija – sociālās apdrošināšanas likumdošana perspektīvā būs balstīta tikai un vienīgi uz katra indivīda iemaksām. Mums ir šis individualizētais konts katram sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam, un no tā politiķi turpmāk nevarēs izvairīties.» Šie ir Ineses Šmitiņas vārdi. Viņa arī sola, ka 1998. gads iezīmēsies ar sociālās drošības pabalstu palielināšanos.
No 1. aprīļa:
līdz 30 latiem tiks palielināts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
līdz 35 latiem augs bērnu invalīdu un invalīdu no bērnības pabalsts.
No 1. jūlija:
līdz 30 latiem tiks palielināts pabalsts bērnu kopšanai līdz pusotra gada vecumam (līdz šim bija Ls 12);
lielāku pabalstu saņems daudzbērnu ģimenes par piekto, sesto un tālākiem bērniem, kur koeficients ir 1,8.
No 1999. gada atbilstoši inflācijai tiks indeksēti bērnu pabalsti.
Kā sacīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, mēs esam ārā no ekonomiskā strupceļa. Tas ļauj ar cerībām skatīties uz tuneļa galu sociālajā sfērā.
Fonds un aģentūra nav viens un tas pats
Līdzšinējā Valsts sociālās apdrošināšanas fonda vietā ir izveidota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet būtiskas pārmaiņas sociālo pakalpojumu jomā tas nerada. Aģentūra turpina veikt līdzšinējās fonda funkcijas. Būtiskākais varētu būt tas, ka aģentūra darbojas kā uzņēmums, kas nozīmē tiekšanos pēc augstākas efektivitātes. Tātad aģentūra sniegs saviem klientiem kvalitatīvākus pakalpojumus.
Tomēr nosaukuma maiņu Inese Šmitiņa uzskata par likumsakarīgu, jo neesot lietderīgi vienā vārdā dēvēt resursus sociālās apdrošināšanas finansēšanai un organizāciju, kas tos pārvalda. Tāpēc budžeti tika nosaukti par fondiem, bet administrācija, kas tos pārvalda par aģentūru. Aģentūra ir valsts pārstāvis attiecībā pret sociālo pakalpojumu ņēmēju.
Cik iemaksāsim, tik arī saņemsim
Jēdziens «sociālās apdrošināšanas iemaksas», sākot ar šo gadu, aizstāj līdzšinējo «sociālā nodokļa» terminu un saglabā obligātu raksturu. Likumā noteiktā kārtībā šīs iemaksas ir jāmaksā visiem. Bet iemaksām atšķirībā no citiem nodokļiem ir tā specifika, ka no tām ir atkarīgs sociālais pakalpojums, ko cilvēks saņems. Pensiju un pabalstu apmērs ir tiešā veidā atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Maksāt nodokļus nav tradīcija
Cilvēki pret darba samaksu izturas dažādi. Vieni ir priecīgi, ka vispār saņem algu, citi skaita, rēķina un pārrēķina, neaizmirstot darba devējam noprasīt, vai nomaksāts arī sociālais nodoklis. Ja īstas uzticības nav (nav jau mums arī tradīcija regulāri un labprātīgi maksāt nodokļus), var arī pārbaudīt: darba devējs katru gadu iesniedz deklarāciju, kur cita starpā ir ierakstīti arī sociālās apdrošināšanas atskaitījumi. Ja atklājas, ka darba devējs nav bijis godprātīgs, Valsts ieņēmumu dienestam, kas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu administrētājs, var lūgt izdarīt uzņēmuma revīziju. Katram darba ņēmējam ir jāatceras, ka no šīm iemaksām būs atkarīgs pensijas lielums.
Daudzi cilvēki, pieredzējuši banku un dažādu fondu bankrotus, šaubās: naudiņa sociālās apdrošināšanas maksājumiem ir aizgājusi, bet kas garantēs, ka viņš to saņems pensijā? Inese Šmitiņa apgalvo: «To garantē likums, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pildot šo likumu, uzņemas garantijas izmaksāt pensijas.»
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses dienesta materiāliem sagatavojusi
Aija Rone
