Lai arī dabā sākusies atmoda, ikdienas sīkumi reizēm pat visspožāko saules staru var aizēnot.
Lai arī dabā sākusies atmoda, ikdienas sīkumi reizēm pat visspožāko saules staru var aizēnot. Šķiet, nekas nejauks ar mums nevar notikt, bet atliek nonākt atkarībā no Latvijas Pasta pakalpojumiem un ikviens sapratīs, ka ne viss rit kā pa gludu krāsainu diedziņu. Laikam taču arī šajā modernajā pasaulē, kur lielus pakalpojumus sniedz elektrosakari un internets, ir ļautiņi, kas labprāt sūta draugiem, radiem un citām personām, arī iestādēm un organizācijām vēstules. Jauki uz svētkiem un nozīmīgām jubilejām saņemt apsveikuma kartīti, arī to nosūtot, iepriecināt tuviniekus vai draugus. Pēdējā laikā nācies nejauki vilties. Labi domātais sūtījums tiek saņemts ar lielu nokavēšanos – pēc daudzām dienām, kad svētku sajūta jau pagātnē. Un te, raugi, pastkastītē parādījies apsveikums, kas Jelgavā ceļojis piecas dienas – no Pasta centra (04.03.07., LV-3001) līdz 7. pasta nodaļai (13.03.07., LV-3007). Kā gan lai vērtēju šādu izdarību – kā nolaidību?
Pasta sūtījumu tarifi, sākot ar 2006. gada 1. janvāri, ievērojami palielinājušies – vienkāršas vēstules nosūtīšana par 33 procentiem (no 15 uz 22 santīmiem), bet par paātrinātu tās piegādi – nākamajā dienā – 31 santīms. Tarifi paaugstināti, bet kvalitāte pazeminājusies. Tā arī nav minēts, cik ilgā laikā adresātam piegādās vienkāršo vēstuli. Atliek izvēle – maksāt 31 santīmu par nosūtīšanu un cerēt uz brīnumu, ka nākamajā dienā sūtījums sasniegs adresātu. No Rīgas pasta nodaļām nosūtītās vēstules arī tiek saņemtas tikai pēc piecām dienām. Arī no ministrijām un Saeimas. Savukārt prieku izraisa pasta kvalitāte Skotijā, uz kurieni bieži sūtu vienkāršās vēstules, kuru tarifs ir 45 santīmi. Ikreiz tās sasniedz adresātu jau ceturtajā dienā. Nevar salīdzināt ievērojamo attālumu un daudzās salas Skotijā ar nelielajiem attālumiem Latvijā un tepat Jelgavā – no Katoļu ielas 2a līdz Satiksmes ielai 59a –, kur vēstule pārceļo piecas dienas.
Nesen iegriezos jaunajā Pasta centrā Jelgavā, Katoļu ielā 2a, lai nosūtītu vienkāršu vēstulīti un pie reizes izbaudītu jaunās apkalpošanas priekšrocības. Biju dzirdējusi par jaunievedumu – “rindu mašīnu”. Apkalpošanas telpā cilvēku bija maz, bet ar numuriņu rokā nervozi nosēdēju ne mazāk kā 15 minūšu, vērīgi sekojot uzrakstiem elektroniskajā tablo, kad parādīsies mans un lodziņa numurs. Laiki mainās, un nu jau arī pastā ir “rindu mašīna” gluži kā bankās vai citur, kur cilvēki drūzmējas. Nogurdinoši garās rindas vecajās pasta telpās palikušas pagātnē, bet ar “rindu mašīnas” ieviešanu apkalpošana nav paātrināta. Lieki nīku sīkuma dēļ un sevi tirdīju par lētticību, ka ātri bez kavēšanās nosvēršu vēstulīti. Varbūt vajadzēja doties uz citu tuvāko pasta nodaļu un “nenosist” bezjēdzīgi laiku, ko neviens nekompensēs, arī iegūto sarūgtinājumu nesaldinās. Nesaprotu, kāpēc klientu apkalpošana pasliktinās. Labi, ka preses izdevumus šajā gadā saņemu bez kavēšanās. Šoreiz man paveicies. Jūtu līdzi tiem, kam mēnešiem bija jāgaida un jāgaida, kad saņems pasūtīto. Pasta ļaudis, iespējams, piemirsuši savus pienākumus – klientu kvalitatīvu apkalpošanu. Varbūt pavasaris liks viņiem sarosīties. Ja būs vēlme, būs arī rezultāti.
Vecmāmiņa Silvija Pūra ceļā
