Šonedēļ Vides aizsardzības kluba Jelgavas nodaļa kopā ar pilsētas piecu skolu jauniešiem rīkoja akciju «Mūsu tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē – ko zinām par piesārņojumu?».
Šonedēļ Vides aizsardzības kluba (VAK) Jelgavas nodaļa kopā ar pilsētas piecu skolu jauniešiem rīkoja akciju “Mūsu tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē – ko zinām par piesārņojumu?”.
VAK Jelgavas nodaļas vadītāja Anita Savicka stāsta, ka projekts īstenots ar Sorosa fonda – Latvijas Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas tiešu atbalstu un tajā piedalījās arī Jelgavas pilsētas pašvaldība. Projekta mērķis bija veidot jauniešu dialogu ar pašvaldību par tiesībām dzīvot kvalitatīvā un tīrā vidē, veicināt jauniešu un pašvaldības atbildīgo struktūru sadarbību. Vairāk nekā 20 vidusskolēnu no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, 1. ģimnāzijas, 4., 5. un 6. vidusskolas projekta realizācijai gatavojās mēnesi – izvēlējās sev tuvāko tēmu, vāca par to materiālus literatūrā, lai iepazītos ar problēmu teorētiski. Šonedēļ divu dienu laikā jauniešiem vajadzēja parādīt, ko ir iemācījušies.
Divās dienās viņi kopā ar pārstāvjiem no iestādēm, kas kontrolē vidi, – Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes, Valsts sanitārās inspekcijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas –, kā arī pilsētas pašvaldības un vairāku uzņēmumu darbiniekiem apmeklēja attīrīšanas ietaises, Autobusu parku, “Jelgavas ūdeni”, Mašīnbūves rūpnīcu un vairākas izgāztuves. Kā atzīst A.Savicka, interesanta bijusi tikšanās Jelgavas Domē, kur jaunieši iepazīstināti ar vides aizsardzību regulējošajām tiesiskajām normām un iesniegumu iesniegšanas kārtību. Viņi varējuši vērot, kā pašu iesniegums par redzēto nelikumīgo izgāztuvi pie “Villa Medem” tiek iegrāmatots pašvaldības Informācijas daļā, un uzzināt tā tālākos ceļus, lai šo nelikumību novērstu.
Gan Kristaps Strēlis no 1. ģimnāzijas 11. klases, gan Līga Ludzīte no Jelgavas Valsts ģimnāzijas bija vienisprātis, ka projekta realizācijas laikā īpaši interesanti bijis iepazīsties ar to, kādā vidē viņi dzīvo. Kristapam bijis liels pārsteigums, ka pilsētās robežās 4. līnijas apkaimē atrodas milzīga toksisko atkritumu izgāztuve. “Dienā, kad tur bijām, viss bija apsnidzis un šķidro atkritumu dīķi pārklājušies ar ledu. Bijām šokēti, kad pārsitām ledu un iemērcām ūdenī koku – tā gals bija melns kā ar darvu pārklāts un neganti smirdēja,” viņš atzīstas.
Pārsteigums jauniešus sagaidījis Jelgavas Autobusu parkā. Tur tika demonstrēts, kādas toksiskas izplūdes gāzes vēl nesen pilsētas ielās izplatījās no jau nolietotajiem “Ikarus” autobusiem. Toties reģionālā atkritumu poligona apmeklējums Brakšķos visiem atstājis labu iespaidu. Jaunieši redzējuši, kā notiek pilsētā savākto atkritumu apglabāšana. “Nevarējām pat iedomāties, ka tur dzīvo bezpajumtnieki,” atzīst A.Savicka. Milzīga atkritumu kalna galā viņi ieraudzījuši ugunskuru, pie kura sildījušies cilvēki. Turpat netālu bijušas redzamas pašu uzslietas būdas, kurās viņi acīmredzot arī mitinās. Šie ļaudis, izrādījās, “pārtiek” no atvesto atkritumu šķirošanas, kas notikusi jauniešu acu priekšā. Kā stāsta A.Savicka, jaunieši pēc tam viņai sacījuši, ka bijuši pārsteigti, uzzinot, ka tik daudz cilvēku “pārtiek” no šāda veida darbiem.
Skolēni pirmoreiz arī noskaidrojuši, ka pilsētā nav nevienas oficiālas peldētavas. Kā “Ziņām” sacīja kāds projekta dalībnieks, sev par lielām šausmām viņš atklājis, ka parasti devies uz peldētavu grants karjerā, kas savukārt atrodas blakus toksisko atkritumu izgāztuvei. Pašvaldības pārstāvji informējuši, kad tiks atrisināts jautājums par publiskajām peldētavām. Galu galā to iekārtošana esot iekļauta pilsētas plānojumā. “Nedaudz mulsināja Domes pārstāvju nekonkrētās atbildes,” piebilda Kristaps, daloties iespaidos pēc ciemošanās Domes ēkā.
Patīkami pārsteidzis Mašīnbūves rūpnīcas apmeklējums, jo tajā apkurei tiek izmantota dabasgāze. Speciālistu uzraudzībā pašu veiktie mērījumi parādījuši, ka kaitīgo vielu daudzums izmešos atbilst visām normām un nenodara kaitējumu apkārtnē dzīvojošajiem.
Jaunieši atzina, ka piedalīšanās projektā viņus mudinājusi sociāli daudz aktīvākai rīcībai. Tam piekrita arī A.Savicka: “Jau pēc dažiem gadiem viņi vēlēs pašvaldības un Saeimas deputātus. Domāju, ka redzētais un uzzinātais liks jauniešiem daudz ko pārdomāt un iedziļināties jautājumos, kurus viņi šajās nedēļās padziļināti pētīja.” Redzētais un uzzinātais licis apzināties, ka Jelgavā ir daudzas vietas, kur nav droši dzīvot. Kā atzīst Līga Ludzīte, pirms piedalīšanās projektā viņai šķitis, ka dzīve pilsētā no vides aizsardzības viedokļa ir daudz drošāka, tomēr tagad ir skaidrs, ka līdz pilnīgai kārtībai vēl tālu. Iespējams, arī jauniešu devums palīdzēs vides aizsardzības darbā. Pašlaik viņu savāktos ūdens un gaisa paraugus speciālisti pēta laboratorijās, tiek arī gatavots speciāls informatīvs buklets.
Paredzēts, ka līdzīgs projekts Jelgavā būs arī nākamgad. “Šoreiz vēlos kopā ar bērniem izpētīt ornitoloģisko liegumu Pils salā. Gribam noskaidrot, kā tur ikgadējā kūlas dedzināšana ietekmē augus un putnus,” sacīja A.Savicka.
