Nedēļas sākumā noraizējušies, tomēr lepni par dēla apņēmību un drosmi Platones pagasta Lielvircavas iedzīvotāji Aina un Andris Tauriņi pavadīja pastarīti Gunti uz Irāku.
Nedēļas sākumā noraizējušies, tomēr lepni par dēla apņēmību un drosmi Platones pagasta Lielvircavas iedzīvotāji Aina un Andris Tauriņi pavadīja pastarīti Gunti uz Irāku.
Kopumā Mobilo strēlnieku mācību centrā Ādažos uz Irāku tika pavadīts desmit Latvijas karavīru. Viņu tuvinieki neslēpa skumjas, asaras un neziņu, kas sagaida krietnos latvju vīrus turpmākā pusgada laikā miera uzturēšanas misijā Irākā.
26 gadus vecais leitnants Guntis Tauriņš vispirms absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti, tomēr vecāku cerības, ka dēls ies tēva pēdās un nodarbosies ar lauksaimniecību, viņš nepiepildīja. Priekšroku Guntis pagaidām devis militārajai karjerai. Viņš absolvējis Nacionālo aizsardzības akadēmiju, dienējis Ādažu Strēlnieku pulka pirmajā bataljonā un pusgadu rūpīgi gatavojies misijai Irākā.
“Sākumā domājām, ka došanās turp no dēla puses tāds joks vien ir, bet tā nu iznāca, ka pirmdien bija jāpavada…,” nopūšas Gunta tētis Andris Tauriņš. Protams, no mīļotā cilvēka skumji bija šķirties draudzenei Evijai, taču visvairāk uztraukusies ir Gunta mamma Aina. Viņa pārdzīvojusi negulētas naktis, jo notikumi Irākā nereti līdzinās Holivudas asa sižeta filmu scenārijam. “Armija ir armija, neko nepadarīsi,” teic A.Tauriņš, paužot vecāku sapratni un atbalstu dēla izvēlei.
Pirmā 105 karavīru vienība uz misiju Irākā no Latvijas devās 2003. gada augustā. Viens karavīrs no šīs vienības guva traumas un jau atgriezies Latvijā. Viņa vietā uz misiju neviens cits jaunietis no Latvijas netiks sūtīts.
Pērn 4. decembrī Saeima līdz 2004. gada 16. oktobrim pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijās Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālajos spēkos.
