Protesti, kas aizsākās aizvadītajā ceturtdienā, ir irāniešu reakcija uz valsts ekonomisko situāciju, bezdarbu, politisko korupciju un augošajām degvielas un pārtikas cenām. Cena, piemēram, olām, kas ir viens no darbaļaužu pamatēdieniem, augusi par 40%.
Protestos iet bojā cilvēki
Nekārtības aizsākās Irānas otrā lielākajā pilsētā Mešhedā (Mashhad), taču drīz vien pārsviedās uz vēl vairākiem desmitiem pilsētu, pāraugot protestos pret valdošo islāma režīmu kopumā. Izskanējuši arī saukļi atjaunot monarhiju, kas tika gāzta 1979. gada Islāma revolūcijā, kā arī nosodījums režīmam par palestīniešu un dažādu reģionālo kustību atbalstīšanu, nevis problēmu risināšanu pašu mājās. Ir arī upuri – pēdējo dienu laikā dzīvību zaudējis 21 cilvēks. Vairāki simti irāņu ir arestēti.Tiesa, nu jau protesti notiek arī pret pašiem protestētājiem – otrdien vairāku pilsētu ielās izgājuši vairāki tūkstoši cilvēku, lai nevis iebilstu pret ekonomikas tendencēm, bet tieši paustu atbalstu valdībai. Demonstranti nesa Irānas karogus, līdera ājatollas Ali Hamenei portretus, plakātus ar uzrakstu “Nāvi kūdītājiem”. “Pēdējo dienu notikumos ienaidnieki ir apvienojušies un izmanto visus savus līdzekļus, naudu, ieročus, politiku un drošības dienestus, lai radītu problēmas islāma režīmam,” uzrunā valsts televīzijā sacīja A. Hamenei.Mediji ziņo, ka varasiestādes uz vienu dienu bija slēgušas piekļuvi atsevišķām vietnēm, tomēr jau nākamajā dienā sociālie tīkli atkal darbojušies.
Tramps vienošanos neatbalsta
Irānas iedzīvotāji ir dusmīgi, jo viņi bija gaidījuši, ka dzīve pēc kodolvienošanās noslēgšanas un sankciju atcelšanas 2015. gadā kļūs labāka, politikas eksperti skaidro telekanālā CNN. Irānas kodolprogramma ir valsts enerģētikas attīstības programma, kas paredz atomelektrostaciju tīkla un tā darbināšanai nepieciešamās kodoldegvielas ražošanas iekārtu būvi. Šī programma ir galvenais iemesls Irānas konfliktam ar Rietumu valstīm, jo tās uzskata, ka patiesais mērķis ir Irānas nodrošināšana ar kodolieročiem.2015. gadā, ASV prezidenta Baraka Obamas laikā, Teherānas un pasaules lielvaru – ASV, Lielbritānijas, Krievijas, Ķīnas, Francijas un Vācijas – starpā tika noslēgta kodolvienošanās, atgādina CNN. ASV prezidents Donalds Tramps šo vienošanos kritizē, pat neatbalsta. “Irāna ir izgāzusies visos līmeņos, neraugoties uz briesmīgo darījumu, ko ar to noslēgusi Obamas administrācija. Dižā Irānas tauta daudzus gadus tikusi apspiesta. Viņi ir izsalkuši gan pēc pārtikas, gan pēc brīvības. Līdz ar cilvēktiesībām Irānai laupīta arī pārticība. Pienācis laiks pārmaiņām! Despotiski režīmi nevar pastāvēt mūžīgi, un nāk diena, kad Irānas tautai jāizdara izvēle,” sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījis D. Tramps, citējot pats savu runu ANO Ģenerālās asamblejas sesijā septembrī.
Draud ar izstāšanos
Irānas prezidents Hasans Ruhani atbildējis, ka ASV līderis, kurš “ar visu savu būtni noskaņots pret Irānas nāciju, nav tiesīgs simpatizēt protestētājiem”.
“Ja Irāna kādā brīdī sajutīs, ka vienošanās puses sper soļus, kas skar Islāma Republikai nepietiekamu sankciju atcelšanu, Irānai būs vairāki izvēles varianti, no kuriem viens ir izstāšanās no kodolvienošanās,” valsts televīzijā oktobrī sacīja Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs. “Ja sankcijas mums reāli svarīgās sfērās tiks atjaunotas, arī attiecībā uz naftas tirdzniecību, jūras pārvadājumiem un apdrošināšanu, tirgošanos ar lidmašīnām, tad mums būs tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz mūsu dalību līgumā.”
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu angļu valodā ierakstītā videouzrunā paudis atbalstu demonstrantiem. “Drosmīgie irāņi iznākuši ielās. Viņi vēlas panākt taisnīgumu. Viņi vēlas panākt pamatbrīvības, kas viņiem liegtas desmitiem gadu,” paziņojis B. Netanjahu, apsūdzēdams Teherānas “nežēlīgo režīmu”, ka tas izšķērdē naudu, lai sētu naidu starp Izraēlu un Irānu, bet baidās pats no savas tautas.
Kāda ir atšķirība?
2009. gadā miljoniem irāņu izgāja ielās, jo uzskatīja, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti, kad atkārtoti amatā tika ievēlēts Mahmuds Ahmadinedžads, tikuši viltoti. Varasiestādes tolaik asi vērsās pret protestētājiem.
BBC norāda, ka atšķirība starp toreizējām un tagadējām demonstrācijām ir gan ģeogrāfiskā, gan izglītības fokusā. Proti, toreiz protesti notika galvenokārt valsts galvaspilsētā Teherānā, savukārt tagad demonstrācijas notiek viscaur Irānā. Atšķirīgs ir arī protestētāja profils – pirms astoņiem gadiem aktīvi, strādājoši jaunieši un izglītoti darbaļaudis pieprasīja, lai tiktu pieskaitītas viņu balsis, savukārt šoreiz demonstranti ir nabadzīgāki un neizglītoti ļaudis, kuriem nav darba. Raidsabiedrības BBC žurnālisti izpētījuši, ka pēdējās desmitgades laikā irāņi ir kļuvuši par 15% nabadzīgāki. Maizes, piena un gaļas patēriņš valstī ir sarucis pat par 50%. Piemēram, cena olām, kas ir viens no pamata ēdieniem Irānas darbaļaužu vidū, ir augusi par 40%.
