Ja arī šogad neizdosies panākt īres maksas samazinājumu LLU dienesta viesnīcās, studenti gatavi masveidā pārvākties uz dzīvokļiem, kas jau patlaban ir izdevīgāk. Neapmierinātību īrniekos raisa fakts, ka maksa par dzīvošanu vairākiem vienā nelielā istabiņā ir neadekvāti augsta, jo uzlabojumus tādā tempā kā īres cenas palielinājumu nemana. Augstskolas direktors Andrejs Garančs neslēpj – kopmītnēs dzīvojošo skaita kritumam universitāte jau gatavojas un pieļauj, ka rudenī vienu dienesta viesnīcu varētu slēgt.
Pašlaik par vietu dienesta viesnīcā LLU no katra studenta prasa 19,50 latu mēnesī. Uz 18 kvadrātmetru istabiņu, kur bieži vien satilpināti pat četri jaunieši, mēnesī sanāk ap 80 latu, un pēdējo piecu gadu laikā šī summa augusi par 75 procentiem.LLU dienesta viesnīcās pagājušajā gadā veikti remontdarbi 61 tūkstoša latu vērtībā, «Ziņas» informē universitātes saimnieciskā dienesta galvenā speciāliste Lolita Valta. Pie lielākajiem veikumiem minēta logu nomaiņa (atsevišķos stāvos), nesošo konstrukciju stiprināšana 7. dienesta viesnīcai Lielajā ielā 17, ieejas mezglu, vestibilu, virtuves un higiēnas telpu remonti. Kaut arī nesenā pagātnē vairums kopmītņu tikušas pie jauniem jumtiem, pērn tos jau nācies labot trīs dienesta viesnīcām. Ne visur uzlabojumi vienādiUniversitātes sniegtā informācija liecina, ka ne visās dienesta viesnīcās uzlabojumi veikti vienlīdzīgā apjomā. Piemēram, kopmītnēs Pētera ielā pērn nomainīti jau ceturtā stāva logi, bet blakus 5. dienesta viesnīcā Mātera ielā pie tiem nav ticis pat otrais stāvs. Lai gan visus remontdarbus centralizēti plāno un īsteno saimnieciskais dienests, pēc LLU direktora Andreja Garanča teiktā noprotams, ka universitātē vienotas līdzekļu izlietojuma sistēmas nav. Augstskolas budžets esot sadalīts pa fakultātēm, un vēl pēc padomju laika principa vismaz teorētiski katrai ir sava dienesta viesnīca, kaut arī kopmītnēs dzīvo dažādu fakultāšu studenti. 6. dienesta viesnīcai Lauksaimniecības fakultāte piešķīrusi vairāk, tāpēc tur logi nomainīti jau līdz ceturtajam stāvam, bet Tehniskā fakultāte savu studentu 5. kopmītnei tik daudz neesot varējusi iedot. Domā par darbiniekiem, nevis studentiemStudentu pašpārvaldes pārstāvis Rinalds Aleksjonoks, kurš dzīvo 5. dienesta viesnīcā, «Ziņām» stāsta, ka tajā pēdējā gada laikā izremontētas viena stāva tualetes un virtuves, bet jauni logi ielikti tikai pārvaldnieces kabinetā. Par to, ka kopmītņu pārvaldniekiem ir diezgan liela rīcības brīvība ar finansēm, liecina arī 6. dienesta viesnīcas vadītājas Nijoles Neimanes paveiktais. LLU direktors pirms «Ziņu» intereses izrādīšanas nemaz nezināja, ka pārvaldniece pēc tam, kad telpas atbrīvojis kāds veikals, nolēmusi paplašināt savu kabinetu. Telpu apvienošana, jauns logs un mēbeles izmaksājušas nepilnu pustūkstoti latu, un tagad A.Garančs neslēpj: «Piekrītu, ka mēbeļu iegādi varēja atlikt.»Administrācijas telpas izremontētas vēl trīs dienesta viesnīcās, bet mēbeļu iegādei LLU kopumā pērn tērējusi nepilnus 9000 latu. Gatavi «iesaldēt» kopmītniJa īres maksu nesamazinās, studenti pārvāksies uz dzīvokļiem, kuru Jelgavā netrūkst, paredz pašpārvaldes saimnieciskā virziena vadītājs R.Aleksjonoks. Viņaprāt, šajos ekonomiskajos apstākļos ir neadekvāti par 18 kvadrātmetru istabiņu iekasēt teju 80 latu. Pirms četriem gadiem par vietu kopmītnē bija jāmaksā seši lati, bet tagad šī maksa augusi vairāk nekā trīs reizes. Studenti ar to nav mierā un sola cīnīties par cenas samazinājumu, taču R.Aleksjonoks neslēpj, ka šī cīņa ir diezgan bezcerīga, jo LLU vadība studentos neieklausās un pat nevēlas izskaidrot, kur iekasētā nauda tiek tērēta. Pašlaik dienesta viesnīcās dzīvo 1972 studenti, tādējādi rēķināms, ka ik mēnesi LLU no viņiem iekasē nepilnus 40 tūkstošus latu. A.Garančs teic, ka ar to ir par maz pat uzturēšanas izdevumiem, bet par lielākiem remontdarbiem domāšot, kad apstiprinās LLU šāgada budžetu. Universitāte rēķinoties ar studentu skaita kritumu rudenī, tāpēc A.Garančs pieļauj, ka vienu kopmītni nāksies slēgt, studentus satilpinot pārējās, kas arī patlaban nav pilnībā noslogotas.
