Uz Īres valdes ikmēneša sēdi martā bija uzaicināti 15 īrnieku, no kuriem četri neieradās.
Uz Īres valdes ikmēneša sēdi martā bija uzaicināti 15 īrnieku, no kuriem četri neieradās.
Īres valde ir saskaņā ar nolikumu izveidota pašvaldības institūcija, kuras uzdevums ir rosināt iedzīvotājus domāt par to, kā tikt galā ar komunālo maksājumu parādiem.
Būs darbs, nebūs parādu
Par komunālo parādu galveno iemeslu uzaicinātie īrnieki minēja bezdarbu un to, ka mēnešiem ilgi nesaņem algu. Nākas konstatēt, ka šīs problēmas cilvēkos rada aizvainojumu pret amatpersonām, kas izpaudās arī Īres valdes sēdē. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri nezina vai tikai daļēji saprot, kāpēc uzaicināti uz Īres valdes sēdi, un nevar atcerēties, kad pēdējo reizi ir izdarījuši kādu maksājumu.
Kāda Atmodas ielā dzīvojoša ģimene noslēgusi saistību līgumu par parādu nomaksu līdz pagājušā gada 31. decembrim. Vienošanās nav izpildīta, kaut arī vairākkārt saņemtas subsīdijas no pilsētas Domes brīvpusdienu un pabalstu veidā. Abi vecāki un viņu 25 gadus vecais dēls ir bezdarbnieki. Īres un komunālo maksājumu parāds ir 800 latu, taču ģimene nav arī domājusi par pārcelšanos uz dzīvokli bez ērtībām. Šādus gadījumus Īres valdes locekļi raksturo kā bezcerīgus un par vienīgo iespējamo izeju no situācijas saskata prasības iesniegšanu tiesā.
Ar subsīdijām vien maksājumus nenokārtot
– Kādu iespēju jūs mums dodat, vai aplaupīt banku? – uz atvadām jautāja ar tiesas darbiem brīdinātie.
Īres valde gan nopietni atgādina, ka par iespējām jādomā arī pašam, nevis tikai jāizmanto no pilsētas budžeta piešķirtās subsīdijas.
Cilvēka centienus pašam sava parāda labā kaut ko darīt Īres valde vērtē kā garantiju lielākas pretimnākšanas eksperimentiem. Tā, kādai divu mazu bērnu māmiņai no Loka maģistrāles tika dota iespēja nedēļas laikā noslēgt ar Nekustamā īpašuma pārvaldi līgumu, apņemoties iemaksāt 50 latu un veikt kārtējos ikmēneša maksājumus. Sieviete nesen sākusi strādāt, un šāds līgums uz trim mēnešiem ļaus novērtēt, vai viņa spēj un vēlas pakāpeniski segt savu 1400 latu lielo parādu, vai arī lieta jānodod tiesai.
Nepieciešama sociālā māja un sociālie dzīvokļi
Pie šāda secinājuma Īres valdes locekļi nonākuši, uzklausot pensionārus, invalīdus un daudzbērnu ģimenes.
Neapšaubāmi palīdzība nepieciešama daudzbērnu ģimenei no divistabu dzīvokļa Rīgas ielā – vīrs invalīds, kurš nevar staigāt, vecākais dēls dien armijā, māte nestrādā, jo jaunākais bērns ir tikai gadu vecs. Īres valde šoreiz viņu labā varēja vien pieņemt lēmumu atslēgt karsto ūdeni, bet aukstajam ūdenim uzstādīt skaitītāju, kā arī dot mēnesi pārbaudes laika, kurā jāveic kārtējie maksājumi un iespēju robežās jāsāk atmaksāt parādu.
Domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības departamenta direktore Rita Stūrāne sociālo māju tomēr uzskata par pagaidu variantu un derīgu tikai ārkārtas situācijām, jo līgums par dzīvi sociālajā mājā tiek slēgts uz pusgadu.
Pašlaik Pulkveža O.Kalpaka ielā 9, kur plānots ierīkot sociālo māju, notiek būvdarbi. Rekonstrukciju plāno veikt trīs gados, un tās tāme – 514575 latu. Ja budžetā pietiks līdzekļu, šogad tikšot «apgūti» 150000 latu.
Ministru kabineta noteikumi paredz sociālā dzīvokļa statusu piešķirt neprivatizētam pašvaldības dzīvoklim, kura platība nepārsniedz 35 kvadrātmetrus, proti, vienistabas dzīvoklim.
Ja ir noteikts sociālā dzīvokļa statuss, pašvaldībai jāsedz divas trešdaļas no īres maksas, bet maksa par komunālajiem pakalpojumiem jāsedz budžeta iespēju robežās.
Palīdzībai vajag pusi no budžeta
– Īres valde rosina cilvēkus domāt, – uzskata Rita Stūrāne, piebilstot, ka nespēja norēķināties par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir valstiska problēma, cieši saistīta ar visām pārējām. 1994. gada 1. aprīlī noteiktais iztikas minimums jau sen ir pārvērties par aprīļa joku, bet valsts nodokļu politika rosina uzņēmējus slēpt ienākumus.
Trūcīgo skaits palielinās, un pašlaik sociālajai palīdzībai tiek tērēti desmit līdz divpadsmit procentu no pilsētas budžeta.
– Lai katram iedzīvotājam nodrošinātu iztikas minimuma 28,67 latus, sociālajai palīdzībai vajadzētu būt 50 procentu apmērā no pilsētas budžeta, – uzskata departamenta vadītāja.
Par tiem iedzīvotājiem, kas vairākkārt saņēmuši Domes subsīdijas, bet par īri un komunālajiem pakalpojumiem nav centušies maksāt ne santīmu, R.Stūrānes viedoklis ir viennozīmīgs – pret tādiem jāvēršas ar visu likuma bardzību.
