Izšūšana ar šujmašīnu it kā nesaistās ar radošu iniciatīvu, tomēr šujmašīnas mehānisms jūtīgās mākslinieka rokās ir viņa radošo ideju izpildītājs. Mīlestība pret ziediem un vēlme tos attēlot ir Irinas Maļikovas darbu izstrādes pamats. Pušķi, virtenes, vainagi – dārza un pļavas ziedu savienojumi sarežģītās kompozīcijās attēlo īstu ziedu pārbagātību, formu, faktūru un krāsas.
Dzimusi 1933. gadā Kazahstanā, bērnību pavadījusi Uzbekistānā, Taškentā beigusi skolotāju institūtu, strādājusi par krievu valodas un literatūras skolotāju. «Kā sākās izšūšana? To nevar neatcerēties. Bērnībā dzīvojām ļoti nabadzīgi, bet man gribējās kaut ko skaistu. Izšuvu sienas sedziņu pie savas gultas ar putnu un uzrakstu «Labrīt!»,» stāstījusi I.Maļikova.
Viņa izšuvusi visu mūžu un to, ko iemācījusies pati, vēlāk mācījusi citiem. Savai sirdslietai varējusi nodoties no rīta līdz vakaram. Dažkārt modē notiek dīvainas lietas: reizēm tik labi zināmais, daudzreiz redzētais, pateicoties kāda cilvēka talantam, pēkšņi iegūst pavisam jaunas vērtības. Izšuvēja… Cik skaits, noslēpumains vārds! Tādam darbam nepieciešama laba redzes atmiņa, smalka krāsu izjūta, precizitāte… Bet pats galvenais dvēsele.
I.Maļikovas oriģinālās idejas un jaunievedumus izšūšanā augstu vērtējuši tādi modes dižgari kā Vjačeslavs Zaicevs un Valentīns Judaškins. Visiem viņas darbiem ir augsta izpildes meistarība, pilnīga tehnikas pārzināšana un ārkārtīgi precīzi veikta katra operācija. I.Maļikova lieliski prot apvienot māksliniecisko izpildījumu ar priekšmeta utilitāro izmantojumu, izšūšanu redz nevis kā rotājuma apdares elementu, bet kā jauna, kvalitatīva materiāla radīšanu, materializējot savu radošo fantāziju izstrādājumos – mākslas darbos. Katrai apkaklītei māksliniece pat piešķīrusi nosaukumu – parasti kāda krievu dzejnieka dzejas rindu.
Izstāde «Irinas Maļikovas mežģīņu raksti» Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā būs atvērta līdz 29. novembrim. ◆
