Šī nedēļa Latvijā ir medijpratības nedēļa. Medijpratība rāda, kā mēs spējam novērtēt medijus, informāciju, saprast, cik tā ir ticama un ar kādu mērķi izplatīta. Kā mēs zinām, vai informācijas avots ir ticams, vai redzam viltus ziņas, ticam dezinformācijai un meliem.
Joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nezina, kā pazīt viltus ziņu un dezinformāciju. Protams, vienmēr visdrošāk ir paļauties uz jau zināma, profesionāla medija un žurnālistu sniegto informāciju. Bet sociālajās tīklošanās vietnēs mēs bieži paļaujamies uz informāciju, kas tajās parādās. Un tad ir īpaši svarīgi saprast, kas ir šīs informācijas avots, uz kādiem faktiem, datiem tā balstīta. Cik informācija ir ticama, vai nav jau sen novecojusi, vai ieraksta mērķis nav vienkārši izraisīt emocionālas reakcijas, lai mēs ar to dalītos, komentētu, dusmotos, skumtu, baidītos vai kā citādi reaģētu. Tas palīdz autoram gūt lielāku popularitāti ar tāda ieraksta palīdzību, uz ko citi ir aktīvi reaģējuši. Ir dažas lietas, kam pievērst uzmanību, ja gribas pārliecināties par informācijas ticamību un drošumu.
Informācijas avots
■ Vai ir skaidri norādīts informācijas avots, piemēram, laikraksts vai cits medijs, tīmekļa vietne?
■ Vai medijs ir zināms? Vai tam ir tīmekļa vietne?
■ Vai tīmekļa vietnei ir pareizs nosaukums? Reizēm viltus ziņu izplatītāji imitē zināmu, uzticamu mediju nosaukumus, mazliet tos pamainot.
■ Vai drukātajam medijam un tīmekļa vietnei ir norādīti kontakti, redaktori, tālrunis vai e-pasta adreses? Vai darbinieki ir žurnālisti? Vai ir sadaļa “Par mums”, kur izstāstīts, kas šis par mediju, ko un kāpēc dara?
■ Ja tā ir tīmekļa vietne, vai informācija tajā ir aktuāla? Kad pēdējo reizi tajā ir publicēta informācija?
■ Ja informācija ir publicēta sociālās tīklošanas vietnēs, kur šī informācija ir ņemta? Kas ir pirmavots? Vai informācijas avots ir uzticams, drošs, vai tas ir medijs, zināma amatpersona, kura ir kompetenta runāt par konkrēto jautājumu? Vai valoda ir atbilstoša, bez emocionāliem izsaucieniem, provocējošiem tekstiem un attēliem? Kā zināms, sociālās tīklošanas vietnēs svarīga ir reakcija uz ierakstu – jo provocējošāks, jo lielāka iespēja, ka uz to citi reaģēs, līdz ar to šo ierakstu redzēs vairāk.
Autors
■ Vai informācijai ir norādīts konkrēts autors? Autors var būt konkrēts žurnālists vai medijs. Ir mediji digitālajā vidē, kur netiek norādīts autora vārds, uzvārds, bet medija nosaukums.
■ Vai ar autoru ir iespējams sazināties?
■ Vai autors pārstāv kādu mediju? Vai ir skaidri saprotams, kādu mediju viņš pārstāv?
■ Vai autora vārds parādās arī citos rakstos par šo tēmu vai arī citos medija rakstos vai sižetos?
Stils un forma
■ Vai informācijas izplatības stils un forma atbilst medija formātam?
■ Vai informācija izplatīta pareizā latviešu valodā?
■ Vai netiek mēģināts manipulēt ar auditoriju, izmantojot skaļus saukļus, pārlieku emocionālus vēstījumus, pārspīlējumus.
Izmantotie fakti, dati
■ Vai informācijas pamatā ir ticami fakti un dati? Vai ir norādīts, no kādiem avotiem tie ir ņemti? Vai datu, faktu avots ir ticams un attiecīgajā jomā zinošs jeb kompetents?
■ Vai fakti un dati ir nodalīti no autora viedokļa? Viedokli žurnālists pauž atsevišķos komentāros, bet ziņās autors savu viedokli paust nedrīkst.
■ Vai fakti un dati attiecas uz konkrēto rakstu, ziņu, sižetu?
■ Vai datu, faktu atspoguļojumā nav pārlieku emocionalitātes? Īpaši tas attiecas uz sociālās tīklošanas vietnēm. Vai izplatīto it kā “faktu” apstiprina kompetenti avoti – šajā jomā strādājošas amatpersonas, kompetentas iestādes, kas strādā attiecīgajā jomā un apkopo informāciju.
“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz recheck@rebaltica.com.
