Ziemā, saīsinot savu ierasto ceļu, cilvēki mēdz šķērsot ūdenskrātuves pa ledu. Tuvojoties pavasarim, šīs pastaigas, protams, kļūst bīstamas.
Ziemā, saīsinot savu ierasto ceļu, cilvēki mēdz šķērsot ūdenskrātuves pa ledu. Tuvojoties pavasarim, šīs pastaigas, protams, kļūst bīstamas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis «Ziņām» stāsta, ka, spriežot pēc Hidrometeoroloģiskās pārvaldes informācijas, februārī ledus segas biezums Lielupē pie Jelgavas bijis 36 centimetri, bet Kalnciemā – 42 centimetri. Kā zināms, tieši Kalnciemā cilvēki visvairāk iecienījuši taisnāko ceļu pāri upei. «Ziņas» gan novēroja, ka arī Jelgavā pāri Lielupei un Driksai dažs iedzīvotājs labprātāk dodas pa ledu, nevis pa tiltu.
Šajā laikā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap nulli vai nedaudz virs tās, bet naktīs piesalst, ledus intensīvi kūst, kaut arī ārēji nekas par to vēl neliecina. A.Feldmanis aicina iedzīvotājus īpaši uzmanīties vietās, kur ledus ūdenskrātuvēs jau tagad varētu būt bīstams, proti, zem tiltiem, upes sašaurinājumos un pie kanalizācijas ieplūdes vietām. Viņš arī iesaka zemledus makšķerniekiem pa ledu nestaigāt vieniem, makšķerēt pulciņos un ņemt līdzi mobilos tālruņus.
Šogad palu periods tiek prognozēts ap 20. martu. Zemā ūdens līmeņa dēļ plūdi varētu nebūt lieli, tomēr A.Feldmanis brīdina, ka agrākajos gados bijuši gadījumi, kad cerības, ka zemā ūdens līmeņa dēļ plūdu nebūs, izrādījušās nepamatotas.
