Repše vecajā godā Pagājušajā ceturtdienā ar rozēm un laba vēlējumiem klēpī vecajā Latvijas Bankas prezidenta krēslā uz nākamajiem sešiem gadiem sēdās Einārs Repše.
Repše vecajā godā
Pagājušajā ceturtdienā ar rozēm un laba vēlējumiem klēpī vecajā Latvijas Bankas (LB) prezidenta krēslā uz nākamajiem sešiem gadiem sēdās Einārs Repše. Lai gan jau pirms balsošanas Saeimā bija skaidrs, ka E. Repše paliks, Saeimas tribīnē kāpa deputāts pēc deputāta un sacīja kvēlas runas – pārsvarā tā bija E. Repšes un LB virzienā vērsta kritika – gan pamatota, gan melīga. Dīvaini ir deputātu domu gājieni un interesanta izpratne par neseno vēsturi – piemēram, Andris Rubīns bargi izrunājās par to, ka E. Repše vainojams G-24 kredītu izvazāšanā, lai gan pats A. Rubīns ir viens no izvazātājiem – viņš latvju ekonomikas plauksmei domāto kredītu savulaik lietoja nevis biznesa plānā paredzētiem mērķiem, bet gan riskantām spekulācijām, kurām ar kredīta došanas nosacījumiem nebija nekāda sakara…
Simtkārt jau dzirdēts, ka E. Repšes sasniegums ir stabils lats, un šis arguments par labu bija dzirdams arī pagājušajā ceturtdienā. Pat kvēlākie E. Repšes atbalstītāji neaizmirsa atgādināt, ka viņš izdarījis daudz visai smagu kļūdu banku krīzes laikā 1995. gadā. Tomēr «labā» E. Repšē tika atrasts vairāk nekā «sliktā». Ar 62 balsīm «par» un 20 «pret» viņš tika atkal celts LB prezidenta godā.
Birkāns sācis runāt
Kas to lai zina, kādi motīvi ir vadījuši «Latvenergo» prezidentu Edgaru Birkānu neizteikties agrāk, bet tikai pēc E. Repšes atkārtotas ievēlēšanas. Tomēr neatkarīgi no tā, ka viņš pļāpāt sācis tikai tagad, viss viņa sacītais skan iespaidīgi un nebūt ne glaimojoši E. Repšem. Pirmdien E. Birkāns atklāja daudz pārsteidzošu jaunumu par bēdīgi slaveno trīs miljonu darījumu: darījums bijis saskaņots ar LB prezidentu E. Repši, un par to pie pusdienu galda informēti arī «Latvenergo» padomes locekļi, kas līdz šim nemitīgi stāsta, ka neko nav zinājuši. E. Birkāns izteica domu, ka «Latvenergo», pārskaitot astoņus miljonus latu Lihtenšteinas firmai, tikai atmaksājusi parādu «Bankai Baltija» (BB), bet trīs miljoni latu pazuduši vēlāk – Lihtenšteinas firmas darījumā ar «BB». E. Birkāns apgalvo, ka «BB» likvidators vēl pirms parāda pārdošanas Lihtenšteinas firmai darījumu saskaņojis ar LB prezidentu E. Repši. Tuvojoties LB prezidenta pārvēlēšanai, E. Repše bijis pirmais, kas ierosinājis izmeklēt naudas pārskaitījuma likumību, lai gan pats par visām lietām ir labi informēts.
Līdz pat šai dienai E. Birkāns neesot redzējis «BB» un Lihtenšteinas firmas noslēgto parādu cedēšanas līgumu.
LB vaino pašu «Latvenergo» vadību
Savukārt pats E. Repše aizdomās tur «Latvenergo» vadību. LB zinājusi par prasījuma tiesību pārdošanu trešajai personai un nav saskatījusi tur nekā slikta, taču uztraukums sācies tad, kad gaismā nākušas ziņas par to, ka «Latvenergo» šai trešajai personai samaksājis nepamatoti augstas summas, nepamatoti steidzīgi, nepūloties aizstāvēt savas intereses.
Andele, nevis cesija
Līdz šim visos iespējamos locījumos, runājot par šo darījumu, tiek lietots vārds «cesija», taču ir daudzi juristi, kas teic, ka, lasot presē vārdu «cesija», nesaprot, kāpēc tiek lietots šis vārds, jo darījumam ar civillikumā aprakstīto cesijas darījuma jēgu ir maz kā kopīga, drīzāk to var saukt par «andeli». No likuma viedokļa cesijas darījums būtu noticis tad, ja «BB» rokās jau nebūtu tiesas spriedums. «BB», negribot pati tiesāties, tad varētu pārdot prasījuma tiesības kādai citai personai, un tad tā būtu cesija. Šajā gadījumā «BB» likvidatoram bijis nevis jāmeklē lihtenšteinieši, bet jānodod sprieduma izpilde tiesas izpildītājiem, kam nebūtu arī lielu grūtību parādu piedzīt, jo debitors – «Latvenergo» – ir maksātspējīgs, ir iespēja arestēt tā kontos vajadzīgo naudas summu. Un vēl – ar kādām tiesībām «BB» likvidators pasliktina «BB» kreditoru stāvokli, zaudēdams trīs miljonus acīm redzami neizdevīgā darījumā. Tā var rīkoties ar savu naudu, nevis ar naudu, ko tiesa jau piespriedusi par labu «BB».
Korupcijas skandāla finišs. Vai arī jauns starts?
«Latvenergo» trīs miljoni ir nopietns skandāls, un tur patiesi nelāgi ož pēc īstas korupcijas, savukārt tā dēvētajam korupcijas skandālam ar īsto korupciju ir maz sakara, taču skandāls tas ir. Antikorupcijas likuma pārkāpējiem nevarēs pārmest, ka viņi būtu izmantojuši savu dienesta stāvokli, un visticamāk, par visiem Ģenerālprokuratūras papīrs sauksies «Atteikums ierosināt krimināllietu», taču ne visiem atteikuma saņēmējiem būs iemesls priecāties – Ģenerālprokuratūras dokumentos tiks nosaukti dažādi likuma panti, kurus deputāti savas paviršības dēļ pārkāpuši. Iznāk neglīti – paši sprieda par likumu, balsoja par to, un paši neievēro. Vakar prokuratūras atzinumi par 41 deputāta atbilstību antikorupcijas likumam nonāca Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā, un pavisam drīz ar tiem tiks iepazīstināta arī prese un sabiedrība. Daļa deputātu būs tikusi cauri sveikā, un nebūs konstatēti arī formālie likuma pārkāpumi, bet skaidrs arī, ka otra daļa likumu būs pārkāpuši – dažs pavisam muļķīgā kārtā, piemirstot, piemēram, deklarācijā uzrādīt kādu savu mantu, tomēr likums ir likums un pārkāpums ir pārkāpums.
Apnicīgais skandāls turpmāk vai nu ievirzīsies rāmākā gultnē, vai arī sekos jauns tā uzliesmojums, ja tiesībsargājošās struktūras sāks vētīt arī likuma 20. pantu. Tad vairs runa nebūs par desmitiem amatpersonu, bet tūkstošiem antikorupcijas likuma pārkāpēju, jo likumā paredzēti arī dažādi amatu un peļņas gūšanas ierobežojumi valsts amatpersonu radiniekiem.
