Dažiem viņu ākstīšanās šķiet muļķīga, bet daudziem – interesanta un asprātīga. Tie ir «Reigani». Uzsākot 2000. gadu, viņi izdevuši albumu «Nospied sarkano podziņu», kas ierakstīts Jelgavas studijā «Easy Willa Studio».
Dažiem viņu ākstīšanās šķiet muļķīga, bet daudziem – interesanta un asprātīga.
Tie ir «Reigani». Uzsākot 2000. gadu, viņi izdevuši albumu «Nospied sarkano podziņu», kas ierakstīts Jelgavas studijā «Easy Willa Studio».
Ierakstu process notika «dzīvajā» variantā, kad visi mūziķi spēlē un dzied vienlaicīgi. Tas darīts, lai pilnībā saglabātu ieraksta noskaņu un klausītājam radītu klātbūtnes izjūtu. Albumā iekļautas 13 kompozīcijas. Grupa dosies arī koncerttūrē pa Latviju un, iespējams, uzstāsies arī Jelgavā.
Uz interviju Dailes teātrī viņi ieradās trīs, abi pārējie vēl braucot – laikam kaut kādas problēmas ar mašīnu. Sevi «Reigani» dēvē par latviešu puišiem, kas studē Igaunijā – Tartu un Konkordijas universitātēs. Pašlaik viņi meklē sev līgavas, lai Valentīndienā «zagsā» salaulātos. Meitenēm, kas varētu pretendēt uz šo godu, netiek izvirzītas nekādas prasības, ja nu vienīgi viņām jābūt «labi nokomplektētām». Puiši stingri pieturas pie uzskata – katrs cilvēks ir skaists. Anketas, kuras aizpildot, varēs pieteikties par līgavām, drīzumā parādīšoties Latvijas preses izdevumos. Nav jāuztraucas arī par lielo konkursu, jo «Reigani» sevi uzskata par «spējīgiem».
Tā kā jaunajiem Igaunijas universitāšu studentiem runāšanu un asprātību mētāšana problēmas nesagādā, viņi labprāt komentēja dažādus sakāmvārdus.
«Labāk nodzīvot uz pasaules vienu dienu, toties kā īstam cilvēkam.» (Kurdu sakāmvārds.)
Šis teiciens izraisīja vienu vienīgu patiesu domu: īsti dienu var nodzīvot tikai «Reigans». Grupas pārstāvis Kārlis Akupers sakāmvārdu izvērtēja arī saistībā ar pašiem tā autoriem: klejojoši cilvēki drīzāk var nodzīvot dienu kā īsti cilvēki, jo nemitīgi kustas un daudz redz.
«Spried par cilvēku tikai tad, kad viņa mokasīnos esi nogājis jūdzi.» (Indiešu sakāmvārds.)
Par to nu gan «Reigani» bija sašutuši. Viņiem šķiet nepieņemami «pataisīt kādu džeku aukstu un atņemt mokasīnus».
«Ja tevi septiņas reizes gāž zemē, tad celies astoņas reizes augšā.» (Japāņu sakāmvārds.)
Tas ir vareni, ja var septiņas reizes visu izdarīt un astotajā vēl piecelties, atzīst «Reigani». Turklāt tie, kas astotajā reizē vēl pieceļas, esot uzvarētāji, un «Reigani» jau nu noteikti to var.
«Baltais cilvēks – tas ir neizcepts cilvēks, melnais cilvēks – tas ir pārcepts cilvēks, bet dzeltenais – tas ir īstais cilvēks.» (Ķīniešu sakāmvārds.)
Rasisti mūziķi neesot, tomēr šāds apgalvojums prasot asu atbildi, un vienmēr aktīvais Kārlis Akupers to arī veikli noformulēja:
– Melnais un baltais cilvēks ir forši izcepts, bet dzeltenais… dzeltenais… ir viens vecs vanckars.
Turklāt ķīniešiem par to vajagot pateikt: kas uz citiem saka, tam uz mēles – kaka!
«Vīrieša sirds mainīga kā rudens debesis.» (Japāņu sakāmvārds.)
Pēc šādas skaistas parunas nolasīšanas atskanēja aplausi. Viņi pat pacentās piezīmēt:
– Lai tik autors mums atsūta savu adresi, noteikti aizgādāsim viņam savu jauno albumu «Nospied sarkano podziņu».
«Nevienā sabiedrībā vīrietis tā neizceļas ar prātu kā sieviešu sabiedrībā.» (M.Geņins.)
– Sieviešu sabiedrībā vīrietis izceļ ne tikai prātu, bet visu, ko vien var izcelt, – tāda bija viena puišu atbilde uz rakstnieka domugraudu. Bet otra skanēja tā:
– Viņš izceļ un ieliek visu, ko var!
«…vīrieši ir vāji. Viņi nepacieš patiesību. To viņiem var pasniegt tikai mazās porcijās.» (R.Rolāns.)
Grupas pārstāvis Mārtiņš Ozoliņš tam uzreiz veltīja pārējo atzinīgi uzņemtu izsaucienu:
– Tās ir muļķības! Vīrieši var paciest daudz ko, īpaši jau nu «Reigani». Ja viņus vispār neaiztiek, tie visu var paciest. Pieņēmumu, ka sievietes varētu būt tās, ko vīrieši nevar ilgstoši paciest, puiši viennozīmīgi noraida, jo ir pārliecināti, ka sievietes jāmīl, nevis jāpacieš.
«Vienā rokā divus arbūzus nenoturēsi.» (Azerbaidžāņu sakāmvārds.)
Mārtiņš Ozoliņš secināja:
– Sūdīga roka.
Tomēr visi viņi vienojās, ka tas ir normāli, jo vienā rokā ne tikai divus arbūzus nenoturēsi, divus «čibrikus» – arī ne.
Galu galā jaunieši šo sakāmvārdu norakstīja kā nekam nederīgu, jo tādus apgalvojumus arī viņi paši varot izgudrot bez gala un malas.
«Tikai muļķis dusmojas uz spoguli, ieraudzīdams tur savu attēlu.» (Spāņu sakāmvārds.)
«Reigani» palika pie pārliecības, ka tik muļķīgu teicienu spāņi izgudrojuši turienes lielā karstuma dēļ.
Viņi paši nekad nemēdzot dusmoties, kur nu vēl, aplūkojot sevi spogulī.
