Saistībā ar valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās ap trīsdesmit Zemgales skolu, pašvaldību, Aizsardzības ministrijas, kā arī citi sabiedrības pārstāvji Jelgavas muzejā vakar pulcējās uz semināru “Latvijas aizsardzības un drošības aktuālie jautājumi”.
Par īstermiņa un ilgtermiņa drošības izaicinājumiem, kā arī Latvijas valsts visaptverošo aizsardzību, kurā sava loma ir katram iedzīvotājam, seminārā runāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa, kas ir strādājusi pie valsts aizsardzības mācības programmas izveides, minēja, ka pretiniekam, lai pakļautu valsti, nav nemaz militāri jāuzbrūk. Pietiek ar to, ka sabiedrībā tiek degradētas vērtības, kas uztur valsti. “Dažkārt ir problemātiski runāt par patriotismu, jo kopš padomju laikiem tas saistās ar ideoloģiju, ar savas valsts pārākuma sludināšanu. Taču demokrātiskas valsts patriotisms saistās ar to, ka tiek pieņemtas demokrātiskās vērtības un kritiskā domāšana. Demokrātiskā valstī patriots ir nemiernieks un trauksmes cēlējs, kurš pauž konstruktīvu kritiku un neuzskata, ka viņa valsts ir pasaulē labākā,” sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece.
Semināra dalībniece Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Indra Soika-Dreimane “Ziņām” teica, ka viņas pārstāvētajā skolā valsts aizsardzības mācību izvēlējušies apgūt 34 skolēni. “Mums ir paveicies ar ļoti labu instruktoru Oskaru Karlu,” piebilda I.Soika.
Ar šo mācību gadu valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi apgūst 60 Latvijas vidusskolās, tostarp Kalnciema vidusskolā un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Ir plānots, ka no 2024./2025. mācību gada tā būs visās valsts vidusskolās. 11. un 12. klasē šim priekšmetam ir atvēlētas 72 mācību stundas jeb viena astoņu mācību stundu diena mēnesī.
