Lūdz ziedot parādu segšanaiKrīze Latvijā parādās jauna ziedojumu lūdzēju grupa – līdz šim lielākoties ziedojumi prasīti ārstēšanās izdevumiem, bet tagad pie labdarības organizācijām vēršas darbu zaudējušie kredītņēmēji, kas nespēj nomaksāt parādus, atzīst labdarības portāls «ziedot.lv». Taču Sabiedriskā labuma organizāciju likums liedz ziedojumus izsniegt kā aizdevumus, un tos nedrīkst izmantot arī parādsaistību segšanai.Pārtikai tērē mazākIepirkšanās Mazumtirdzniecības apgrozījums turpina samazināties. Salīdzinot ar februāri, martā cilvēki mazāk iegādājušies pārtiku, bet nedaudz vairāk iepirkušies lietotu preču veikalos. «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš pauž, ka pārtikas preču tirgotāju apgrozījums par 4,5% samazinājies divu galveno iemeslu dēļ. Pirmais ir cenu lejupslīde. Pēc viņa domām, pārtikas cenu kritums varētu turpināties vismaz līdz vasaras vidum. Otrām kārtām, lai gan pircēju skaits nemazinās, cilvēki veikalos izvēlas lētākas preces, tāpēc samazinās viņu pirkumu summa.Meža nozarē pozitīvi signāliRažošana «Pirmie labie signāli parādījās februārī, tad martā nostrādājām tempā un tagad redzam plānu līdz pat oktobrim,» stāsta Ventspils rajona kokzāģētavas «Kurekss» vadītājs Jānis Apsītis. Martā, salīdzinot ar februāri, uzņēmuma eksporta apjomi auguši par apmēram 20%, un ražotne atkal strādā divās maiņās. Pozitīvas izmaiņas pavasara sākumā, kuras izjutušas gandrīz visas Latvijas kokzāģētavas, galvenokārt skaidrojamas ar nozares konkurētspējas uzlabošanos: izmaksas nogrieztas, bet resursu cena krīt.«Vietējā» vai vietējā?Zemnieku tirdziņi Kopš tirdziņu viļņa sākuma februārī daudzi zemnieki jau paspējuši izslimot uzskrūvēto cenu slimību, un tirdziņi piedāvājuma un cenu ziņā lielākoties iemieso sākotnējo ideju – pirkt tieši no zemnieka viņa paša izaudzēto. Tomēr pavasara lauku darbiem pieņemoties spēkā, zemnieku organizācijas arvien vairāk bažījas, ka uz letēm varētu parādīties ievestā produkcija, ko uzdod par vietējo.
