Jelgavā. «Ražošanas drāma» – tā filmu par Detroitas ugunsdzēsējiem, kad tā parādījās uz kinoekrāniem Latvijā, «Dienas» «Izklaidē» nodēvēja Normunds Naumanis.
Jelgavā
“Ražošanas drāma” – tā filmu par Detroitas ugunsdzēsējiem, kad tā parādījās uz kinoekrāniem Latvijā, “Dienas” “Izklaidē” nodēvēja Normunds Naumanis. No šodienas “Vienību 49: Uguns slazdā” rāda arī Jelgavā “Kino 19” seansā pulksten 20.10. Mīlestība, kurai bīstamais darbs kļuvis par pārbaudījumu, īstu vīru draudzība, pildot ikdienas pienākumus, un zaudējumu sāpes – to visu ugunsdzēsējs Džeks Morisons (Hoakins Fīnikss) atceras tad, kad pēdējās glābšanas misijas laikā viņš tiek iesprostots liesmu pārņemtā 20 stāvu mājā. Kamēr vīrs cīnās par savu dzīvību, viņam palīgā dodas uzticamie kolēģi, kurus vada pieredzes bagātais kapteinis Kenedijs. To tēlo Džons Travolta, kas šajā projektā, starp citu, iesaistījās tā tapšanas procesā, viņa dēļ darbu uz laiku apturēja un mainīja scenāriju. Arī filmas pirmizrāde bija pārcelta veselu gadu uz priekšu, jo producenti uzskatīja, ka nepieciešams rūpīgāk piestrādāt pie specefektiem. Vairāku mēnešu darbs un papildu miljoni dolāru nebija veltīgi: vizuāli filma bija kļuvusi vēl iespaidīgāka, un šādi specefekti vēl nav redzēti nevienā iepriekšējā šā žanra un tematikas filmā. Taču lielākais kompliments, ko filmas veidotāji var izpelnīties no tevis, cienījamais skatītāj, ir ne jau atzinība par specefektiem, bet tas, ja sižetā apcerētā tēma, ko nozīmē būt ugunsdzēsējam, būs padarījusi jūs domīgu un skumju. Ugunsdzēsējiem, uzrādot apliecību, ieeja bezmaksas.
Rīgā
19. un 20. martā pulksten 20 “Sapņu fabrikā” notiks dejas drāmas sešiem dejotājiem un diviem mūziķiem “Un atkal par to pašu. I daļa” pirmizrāde. Projekts tapis Olgas Žitluhinas Dejas kompānijas, britu horeogrāfes Fionas Milvordas un rokgrupas “Dzelzs vilks” sadarbībā. Dejas drāmas stāsts ir par mīlestību. Izrādē spēlē, spēlējas un apspēlē mīlestības tēmu, tās simbolus, banalitātes un savdabīgo klātbūtni brīžos, kad tā atrodas ar teleskopu sasniedzamā attālumā. Pirms drāmas sākuma tiek sniegtas konsultācijas un noderīgi padomi. Horeogrāfijas līdzautori ir arī kompānijas dejotāji Ramona Galkina, Ilze Zīriņa, Inga Raudinga, Kristīna Šukstule, Liene Bērziņa, Guntis Spridzāns, Kristers Matuševics un Andris Kačanovskis. Izrādes kustību partitūra balstās uz diviem sasvstarpēji pretējiem un vienlaikus tuviem principiem – kaligrāfiju un gleznošanu ar lieliem, plašiem triepieniem. Muzikālo noformējumu dejas drāmai veidojuši mūziķi no grupas “Dzelzs vilks”. Izrādes horeogrāfes Žitluhina un Milvorda ir sadarbojušās jau agrāk – kopīgi veidota mūsdienu dejas izrāde “Alise” Latvijas Nacionālajā operā.
25. martā pulksten 17 Kongresu namā koncertēs gruzīnu tautas mākslas ansamblis “Alvanuri”, iepazīstinot ar gruzīnu tautas dejām un mūziku. “Alvanuri” programmā apvienotas gruzīnu tautas dejas, polifoniskā dziedāšana un instrumentālā mūzika. Ansambļa sniegums pārsteidz ne tikai ar gruzīnu dejām raksturīgo temperamentu, bet arī krāsainiem un tautas tērpiem. Turklāt programmā varēs redzēt ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu zobendejas. “Alvanuri” sastāvā darbojas 30 cilvēku. Kolektīvs izveidots 2001. gadā Gruzijas Kara akadēmijā Tbilisi. Tajā darbojas gan akadēmijas studenti, gan arī citi interesenti – puiši un meitenes vecumā no 15 līdz 30 gadiem.
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā līdz otrdienai apskatāma Antana Sutkus izstāde “Ikdienas dzīves arhīvs: 1959 – 1993”. Lietuviešu fotogrāfs A.Sutkus ir izcils meistars, kuru var droši pieskaitīt pie 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķiem Eiropā. Tā ir starptautiski atzīta un konvertējama vērtība. A.Sutkus dokumentālās melnbaltās fotogrāfijas izceļas ar meistara īpaši aso redzējumu, it kā nejaušo, bet spožo kompozīcijas izjūtu un, galvenais, cieņas un mīlestības pilnu skatu uz lietām, ko fiksē viņa “otrā acs” – kamera. 2003. gadā meistars pārsteidza savus talanta cienītājus ar jaunu fotoprojektu “Ikdienas dzīves arhīvs: 1959 – 1993”, tās ir līdz šim nepublicētas fotogrāfijas no meistara personīgā fotonegatīvu arhīva. Pārsteidz šo darbu ekspresīvi svaigais skatījums uz sava laika ikdienas dzīves liecībām. Šī foto kolekcija jau bijusi aplūkojama daudzos atzītos Eiropas foto centros. Pats meistars izteicis vēlmi parādīt projektu tieši Latvijā, un ne tikai Rīgā.
