Ivars Puksts: «Viens no zinātnieka profesijas darba pienākumiem ir informēt sabiedrību».
IT pakalpojumu vadītājs Rolands Strickis norāda, ka viņam pašam, lai arī strādā IT, nav plašu zināšanu par zinātnieku un mācībspēku sadarbību ar komercuzņēmumiem IT nozarē.
Sliktāk – ar sadarbību inovatīvu produktu radīšanā
«Neko daudz nezināšu teikt, kas šajā jomā notiek Latvijā, taču ir daži piemēri. Viens no tiem ir SIA «Lielvārds», kurš aktīvi darbojas interaktīvo tāfeļu lauciņā. Manuprāt, daudzās skolās šīs tāfeles jau ir ieviestas un ar tām darbojas skolēni. Tāpat ir «online» platforma skolām, kur tiek veikta skolēnu atzīmju uzskaite. Izmantojot šo platformu, tiek uzdoti arī dažādi uzdevumi, testi un ieskaites. Kas attiecas vairāk par zinātni, tad Latvijā liels ieguldījums ir kvantu datoru izpētē. Es gan nezinu, cik aktīvi šajā pasākumā iesaistās komercuzņēmumi,» saka R.Strickis.
Viņš piebilst, ka sadarbību šajā jomā varētu traucēt stagnācija, piemēram, ja ir vadība, kas nespēj objektīvi izvērtēt dažādu inovāciju lietderīgumu. «Vēl viens šķērslis ir nepietiekams budžets. Es domāju, ka komercuzņēmumi meklē iespējas, kam pārdot produktus, piedāvā risinājumus, investē. Nav tā, ka tie neizrāda iniciatīvu, bet, tā kā mācībspēki un zinātne ir valsts paspārnē, tad tur viss atkarīgs no mūsu ierēdņiem,» pauž speciālists.
IT kompānijas «Exigen Services Latvia» veiktā pētījuma dati liecina, ka 21 procents zinātnieku un mācībspēku vēlētos lielāku IT komercuzņēmumu iniciatīvu, bet piektā daļa respondentu sadarbību vērtē kā neapmierinošu. Respondenti visvairāk sadarbojušies ar vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, bet lielo uzņēmumu īpatsvars bijis mazāks. Tajā pašā laikā respondenti izteikuši priekšlikumus, kā sadarbību pilnveidot. Biežāk minētie risinājumi – īstenot sadarbību ilgtermiņā, nevis īstermiņā, kopīgu darba grupu veidošana, kur apspriež uzņēmumam nākotnē aktuālas problēmas, tādējādi jau saknē veidojot sadarbību. Tāpat ieteikts precīzāk noteikt risināmo problēmu loku, vairāk interesēties par izstrādēm zinātnē un apmeklēt zinātniskos institūtus, iepazīties ar izstrādēm, zināšanām un izstrādes/pētniecības iespējām, kā arī veidot prakses vietas un uzņēmumu filiāles reģionos.
«Exigen Services Latvia» ģenerāldirektors Ivars Puksts uzskata, ka ar prakses vietām un sadarbību jauno speciālistu sagatavošanā problēmām nevajadzētu būt. «Varbūt tā ir atsevišķos reģionos. Sliktāk ir ar sadarbību inovatīvu produktu radīšanā. Piemēram, mums ir filiāles Liepājā un Jelgavā, kur šo un apkārtējo pilsētu augstskolu studentiem arī piedāvājam prakses vietas un pēc tam – arī pastāvīgas darbavietas. Pēc pieredzes saku, ka reģionu attīstībā ļoti liela nozīme ir arī pašvaldību atsaucībai un vēlmei nākt pretī. Diemžēl ne vienmēr ar atsaucību varam rēķināties,» stāsta I.Puksts. Tieši IT nozares popularizēšana un sadarbība zinātnē un izglītībā spētu veicināt sadarbību un uztvert kā pašsaprotamu, ka izglītībā un zinātnē var daudz ko izmantot no piedāvātā IT klāsta.
Svarīgi veidot savstarpēju sadarbību
I.Puksts uzsver, ka zinātnieku un mācībspēku nozīmi IT nozares attīstībā ir grūti pārvērtēt. «Ir ļoti vērtīgi uzzināt nozares kolēģu viedokli un padomus, kā sadarbību varētu padarīt vēl efektīvāku. Mūsu mērķis bija definēt tos priekšnosacījumus, kas sekmētu IT biznesa vides un zinātnes ciešāku sadarbību, stiprinot visu IT nozari kopumā,» teic I.Puksts.
Atbildot uz jautājumu, vai IT komercuzņēmumi izrāda interesi par sadarbību ar Latvijas zinātniekiem, lai radītu inovatīvus produktus vai risinājumus, gandrīz divas trešdaļas pētījuma dalībnieku atbildēja, ka interese ir, bet to izrāda reti. 22 procenti interesi nav novērojuši, bet 13 procenti novērojuši bieži. Turklāt 98 procenti respondentu atzīst, ka viņu pārstāvētā zinātniskā iestāde būtu ieinteresēta sadarbībā ar IT komercuzņēmumiem startēt ES finansētos pētniecības projektos. Aicināti norādīt, kas, viņuprāt, būtu jāizdara valstij, lai veicinātu sadarbību starp zinātniekiem un komercstruktūrām, respondenti uzsvēra finansiālā atbalsta nepieciešamību, nodokļu un birokrātijas samazināšanu dažādos iepirkumos vai projektos. Tāpat izcelta nepieciešamība izveidot kādu saziņas platformu internetā, kur būtu iespējams redzēt augstskolu piedāvājumus pētniecībā un, kas ir ļoti svarīgi, pieprasījumus no komercuzņēmumiem vai informāciju par finansējuma avotiem. Uz jautājumu, cik nozīmīga ir viņu izstrādāto inovāciju un zinātnisko pētījumu izcelšana publiskajā telpā, vairāk nekā puse jeb 54 procenti atbildēja, ka tā ir nozīmīga, bet ne prioritāte, savukārt 35 procentiem tā ir ļoti nozīmīga. 74 procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka šāda veida publiskus pasākumus zinātnieki var izmantot kā platformu, lai radītu interesi uzņēmējiem par saviem pētījumiem vai izstrādātajām inovācijām un, iespējams, apspriestu sadarbības iespējas.
«Viens no zinātnieka profesijas darba pienākumiem ir informēt sabiedrību par zinātnes sasniegumiem un pētījumu rezultātiem. Arī viņi atzīst, ka, neņemot vērā likumā noteikto pienākumu popularizēt zinātni, to dara salīdzinoši neliels zinātnieku skaits. Aktīvo zinātnieku skaits Latvijā nav liels, bet to speciālistu skaits, kas būtu gatavi stāstīt par zinātni citiem, ir apmēram astoņas reizes mazāks. Piemēram, Latvijas Universitātē ir vairāk nekā 1000 zinātnisko darbinieku, bet cilvēku, kuri kā eksperti gatavi runāt ar masu medijiem, ir apmēram 150. Mūsu labākos sportistus pazīst visi, labākos māksliniekus arī pazīst, bet jau mazāk, savukārt mūsu vadošos zinātniekus pazīst tikai retais. Tāpēc šādi publiskie pasākumi ir ļoti nepieciešami, vien varētu vēlēties lielāku masu mediju uzmanību,» uzsver I.Puksts.
Tā, piemēram, lai arī 85 procenti respondentu ir dzirdējuši par Eižena Āriņa balvu datorikā, ne visi ārpus IT, zinātnes un izglītības nozares par šo balvu zina, lai gan Eižena Āriņa balva datorikā ir viens no prestižākajiem apbalvojumiem Latvijas informācijas un tehnoloģiju nozarē, akcentē I.Puksts. Tā izceļ Latvijas IT izcilākos profesionāļus, kas snieguši nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā un praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. 2000. gadā dibināto balvu, kas nosaukta par godu Latvijas datorzinātnes pamatlicējam profesoram E.Āriņam, var iegūt tikai reizi mūžā.
