Zeme, kas atkal un atkal vilina pie sevis ar tās kultūrvēsturi, dabu, maigo klimatu un zeltainajām pludmales smiltīm, ir Itālija. Šoreiz apmetamies Rimini, kas atrodas valsts centrālajā daļā pie Adrijas jūras un ir viena no slavenākajām piejūras kūrortpilsētām. Gar piecpadsmit kilometru garo piekrastes smilšu pludmali izvietojušās daudzas viesnīcas. Kūrorts ir lieliska vieta, kur baudīt sauli un jūru. Laika apstākļi ir ideāli, lai sauļotos, peldētos un laiski atpūstos, jo gaiss arī septembra beigās iesilst līdz +30 grādiem. Ceļojuma laikā vēl esam ieplānojuši apmeklēt Florenci, Boloņu un pasaulē vecāko neatkarīgo valsti Sanmarīno.
Federiko Fellīni dzimtā pilsēta
Rimini ir 2500 gadu sena vēsture, tās vecpilsētu ieskauj vēl vietām saglabājušies bastioni (nocietinājumi). Lielisks arhitektūras piemineklis ir renesanses laika Malatesta templis, ko var atpazīt pēc marmora fasādes un kas ir galvenā katoļu dievkalpojumu vieta. Apskates vērts ir pirms mūsu ēras būvētais Tibērija akmens tilts, kas sastāv no piecām pusloka arkām, Augusta arka, kas celta romiešu imperatora Augusta valdīšanas laikā, un Sismondo pils, kuras būvniecība ilga aptuveni 15 gadu un kuru pašreiz izmanto kultūras izstādēm. Rimini vēsturiskajā centrā Romas impērijas gados uzcelta strūklaka priežu čiekura formā, kas bija vienīgais dzeramā ūdens avots pilsētniekiem, un pāvesta Pāvila V skulptūra.
Rimini vēsture saistīta arī ar režisora un scenārista Federiko Fellīni vārdu, viņš dzimis un uzaudzis šajā pilsētā. Itāļu scenārists un kinorežisors ir pazīstams ar savu īpašo stilu, kur fantāzija un realitāte tiek sapludinātas kopā. Nelielā ciematiņā netālu no Rimini F.Fellīni 1973. gadā uzņēma autobiogrāfisku kinofilmu “Amarkord”, kas veltīta dzimtajai pilsētai un ataino pusaudža dzīvi 30. gados fašistiskās Itālijas laikā. 1974. gadā kinolente ieguva Kinoakadēmijas balvu kā labākā ārzemju filma, bet 1993. gadā F.Fellīni saņēma īpašo Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. Par godu slavenajam režisoram pilsētā izveidots parks, kas ir iecienīta pilsētnieku un viesu atpūtas vieta.
Savukārt pastaiga pa tematisko parku “Itālija miniatūrā” dod brīnišķīgu iespēju vienkopus iepazīties ar unikāliem Itālijas vēsturisko ēku, kultūras un arhitektūras pieminekļu maketiem. Ideja par šāda parka izveidi kūrortpilsētā gandrīz pirms četrdesmit gadiem radās ceļotājam, vēstures un mākslas mīļotājam Ivo Rambaldi pēc miniatūrās Šveices parka apmeklējuma. Rimini parka teritorijā atveidots vairāk nekā 270 miniatūru pieminekļu, piļu, vēsturisko vietu, koku, upju, kanālu, kalnu, apskatāmi arī daži citu Eiropas pilsētu pazīstamākie objekti. Maketi ir mērogā 1:25 un 1:50, un to izgatavošanā izmantoti putu sveķi. Tematiskais parks atklāts 1970. gadā, un ik gadu to apmeklē ap 400 000 interesentu.
Parkā izvietotās atrakcijas patiks pat visprasīgākajam apmeklētājam. Izbaudījām gan braucienu ar gondolu pa Venēcijas kanālu, gan ceļojumu ar panorāmas gaisa viensliežu dzelzceļa vilcienu, gan elpu aizraujošu braucienu ar kanoe. Ieejas biļete parkā gan nav no lētajām – 23 eiro.
Vecākā republika pasaulē
Nepilnas stundas braucienā no viesnīcas esam nokļuvuši pie Titāno kalna nogāzes un nemanot sasniedzam pundurvalsti Sanmarīno. Tā ir trešā mazākā valsts Eiropā aiz Vatikāna un Monako ar galvaspilsētu Sanmarīno, no visām pusēm to ieskauj Itālija. Valstiņas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Sanmarīno dibināta 301. gadā, un leģenda vēsta, ka kāds kristietis vārdā Marīno, bēgot no kristiešu vajāšanas, patvērās grūti sasniedzamajā Titāna kalna virsotnē un kopā ar citiem ticības brāļiem tur sāka būvēt cietoksni. Vēsts par neatkarīgo valstiņu ātri izplatījās un apauga ar leģendām. Vēlāk Marīno pasludināja par svēto, no kā arī radies valsts nosaukums San Marino jeb Svētā Marīno zeme.
Titāno kalna virsotnēs paceļas trīs cietokšņi, kas uzbūvēti jau viduslaikos, un ap lielu pilsētas daļu uzcelts akmens sienu nocietinājums. Pilsētas ieliņas ir šauras, līkumotas, ar bruģa segumu un neskaitāmiem pakāpieniem, ik uz soļa jūtama viduslaiku vēsma. Apskates vērtas ir Svētā Marīno bazilika, seno ieroču muzejs, valdības pils ar kvadrātveida torni un Brīvības statuja. Sanmarīno var apbrīnot ar vēsturiskajām būvēm, kuras saglabājušas savu pirmatnējo izskatu, bruģētajām kāpnēm.
Izdevās arī noskatīties grandiozu un košu teatralizētu viduslaiku svētku šovu ar sacensībām šaušanā no arbaletiem. Sanmarīno atrodas “Ferrari” seno automobiļu muzejs, kurā apskatāmas formulas sporta automašīnas, tai skaitā pirmais “Ferrari Spyder”, un Vaska muzejs ar vēsturisku personību (Benito Musolīni, Ādolfa Hitlera u.c.) figūrām.
Mākslas galvaspilsēta
Florence Toskānā pie Arno upes. Toskānas vīna dārzu un olīvkoku reģions. Pilsētā varam apbrīnot arhitektūru un mākslas darbus, šeit atrodoties trešdaļa no pasaules mākslas dārgumiem. Florencē dzīvojuši daudzi izcili mākslinieki un zinātnieki – ģēnijs Leonardo da Vinči, arhitekts Filipo Brunelleski, tēlnieks un gleznotājs Mikelandželo. Florence tiek uzskatīta arī par luksusa apģērba “Gucci” zīmola dzimteni.
Pilsētas vēsturiskajā centrā atrodas Doma laukums, viena no visvairāk apmeklētajām vietām pasaulē. Laukuma lepnums ir Doma katedrāle ar milzīgo kupolu. Iespaidīgo katedrāli var uzskatīt par Florences pērli, tās izmēri ir milzīgi – platība 8300 kvadrātmetru, garums 153 metri, platums 38 metri, bet kupola augstums 114,5 metri. Katedrāle iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Turpat atrodas astoņstūru sakrālā celtne Svētā Jāņa baptistērijs, viena no vecākajām ēkām pilsētā, slavena ar apzeltītām durvīm un skulptūrām. Netālu slejas 85 metrus augstais Džoto zvanu tornis, kurā iespējams nokļūt, pieveicot 414 pakāpienus.
Savukārt Svētā Krusta baznīcā, kas ir lielākā franciskāņu bazilika pasaulē, apbedīti slaveni politiķi, mākslinieki un zinātnieki, piemēram, Galilejs, Mikelandželo, Rosīni un citi. Tajā atrodas sešpadsmit kapelas, kas dekorētas ar freskām, kapakmens pieminekļi un gleznas.
Bet Sinjoritas laukums pārsteidz ar neskaitāmo skulptūru skaitu – Mikelandželo Dāvida statujas kopiju (oriģināls atrodas Akadēmijas galerijā), Neptūna strūklaku, Florences valdnieka Kozimo I pieminekli bronzas zirgā, Herkulesa statuju, Pērseja statuju ar nocirstu medūzas galvu u.c.
Vienā no slavenākajām mākslas galerijām Ufici apskatāmi slavenu gleznotāju darbi (Mikelandželo, Rafaela u.c.), skulptūras, zīmējumi. Rinda uz muzeju ir ļoti gara, tāpēc tam metam līkumu.
Pilsētu divās daļās sadala Arno upe. Tai pāri iet vairāki tilti, bet viens no slavenākajiem ir vecais akmens tilts. Večio tilts sastāv no trīs arkām, uzbūvēts jau 14. gadsimtā un Otrā pasaules kara laikā bija vienīgais, kuru neiznīcināja. Tagad tur izvietojušies juvelieri, mākslas un rotaslietu tirgotāji un suvenīru pārdevēji. Lieliska panorāma uz pilsētu paveras no Mikelandželo laukuma, tā centrā stalti paceļas Dāvida statujas kopija.
Kurš gan no mums neatceras fantastisko stāstu par koka puisēnu Pinokio, kura deguns samelojot izauga arvien garāks. Pie mums šis pasaku tēls atceļojis no Florences. Šī bērnu romāna “Pinokio piedzīvojumi” autors ir itāliešu rakstnieks Karlo Kollodi. Tas stāsta par nebēdnīgo Pinokio, ko no koka pagales izgreba kokgriezējs Džepeto. Arī mūsu bērni bērnībā priecājās par neticamo un brīnumaino pasaku pasauli un koka lelles neparastajiem piedzīvojumiem. Tagad grāmata aizceļojusi pie mazdēliņa.
Universitātes pilsēta
Boloņa – pilsēta ziemeļos starp Po upi un Apenīniem. Pilsēta ar vecāko universitāti Eiropā un kulināro mantojumu. Boloņas universitāte dibināta 1088. gadā, tajā strādājuši diženākie itāļu mākslinieki Rafaēls un Mikenlandželo, mācījušies ievērojami viduslaiku prāti, kā filozofs Dante, astronoms Nikolajs Koperniks, dzejnieks Džovanni Paskoli u.c. Mūsdienās universitāte tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā.
Boloņas vēsturiskais centrs pārsteidz ar savdabīgo arhitektūru, pilīm, baznīcām, muzejiem un pieminekļiem. Neptūna laukuma centru rotā viens no pilsētas simboliem – Neptūna strūklaka. Neptūns ar trejžuburi rokās mums liecina par savu varenību. Ticējums vēsta – ja vairākas reizes tam apiet apkārt pulksteņa rādītāja virzienā, tad tā ir “zīme veiksmei”, un to izmanto universitātes studenti. Netālu atrodas Boloņas rātsnams, Notāru biedrības galvenā mītne un citas vēsturiskas ēkas. Iegriežamies svētā Petronija bazilikā, kas ir desmitā lielākā baznīca pasaulē. Ēkai ir dīvaini brūngani balts krāsojums, apakšdaļa un augšdaļa mūrēta no brūniem ķieģeļiem. Par nelielu ziedojumu iespējama fotografēšana. Uzmanību piesaista divi ieslīpi torņi, kas tapuši jau tālajā 12. gadsimtā. Torņus būvējušas bagātnieku ģimenes, sacenšoties savā starpā ar to garumu.
Iespaidiem bagātais un bezrūpībā pavadītais laiks pa skaistajām Itālijas vietām beidzies, bet vēl tik daudz, ko redzēt citreiz.
