Rīgas svētku programmu sestdien papildinās arī Latvijas Peldēšanas federācijas sacensību kalendārā ierakstītās Daugavas kausa izcīņas sacensības ar 100, 500 un 3000 metru distancēm un startu Lucavsalas peldvietā. Garākajam peldējumam pieteicies arī šāgada Latvijas čempionātā 2800 metru distancē pirmo vietu 25+ vecuma grupā un ceturto kopvērtējumā izcīnījušais Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas pārstāvis Jaroslavs Orbidāns.
«Latvijas čempionāts norisinājās jūlijā Liepājas kanālā, gaisa temperatūra todien bija ap plus 16 grādu, ūdenī plus 17. Patiesībā nekas patīkams. Ezeros un upēs noteikti ir labāk,» no pieredzes secina pēdējos gados atklātā ūdens peldēšanas sacensības iecienījušais Jaroslavs. Šovasar viņš līdzās startiem triatlonā jau paspējis piedalīties Saldus kluba «Akva vitamīns» rīkotajā «Ciecerniekā» ar 2,5 kilometru distanci apkārt Ozolsalai ezera vidū un peldējis 3,8 kilometrus Lielupes izaicinājuma kausa sacensībās Jūrmalā.
– Vai tas ir kas atšķirīgs no peldēšanas celiņā, jautāju sportistam, kas nu jau veterāna statusā ar panākumiem turpina pārstāvēt Jelgavas komandu gan starptautiskos, gan Latvijas mačos arī baseinā. (Saruna notiek Jaroslava vadītās graudu iepirkšanas kompānijas «Agerona» telpās, tajā asistē arī ilggadējs viņa treniņbiedrs, patlaban arī darbabiedrs Guntars Deičmans, un Jaroslavs puspajokam bilst, ka tā būs vēl viena iespēja vairot kolēģa interesi par «atklāto ūdeni».)
Atšķirīgs gan. Tehnika citādāka nekā celiņā. Pirmkārt – orientieris ir tikai bojas, un gadās, ka nepieredzējušie peldētāji aizvirzās izteikti šķībi. Man arī sākumā tā gāja, bet tagad jau esmu iemanījies. Otrkārt – nav baseinā ierasto apgriezienu, tātad visu laiku jābūt kustībā un faktiski vienā tempā. Iespaido arī viļņi un vējš. Tā «Ciecerniekā» – sākām pa vējam, bet, kad iecirta pretvējš, bija, kā bija… Peldējuma virziens ir svarīgs. Ja saule spīd acīs, jāņem citas brilles, lai saredzētu boju. Ja sportists ieelpo zem labās rokas kā es, tad ērtāk un izdevīgāk, ja distance ved pulksteņa rādītāju virzienā.
– Cīniņš visiem vienā burzmā laikam nav arī neko «draudzīgs»?
Peldēšanas sacensībās var startēt arī draudzīgi, bet triatlonā, kur jau pāris gadus regulāri piedalos, gadās visādi. Var pa degunu dabūt, tikt nejauši parauts aiz kājas. Ja dalībnieku vairāk par simtu, lietojam mīkstās bērnu brilles – lai nepaliek zilums, ja dabū pa aci.
– Acīmredzot svarīgi ir ātrāk izvirzīties priekšgalā?
Uzvarēt vienmēr ir svarīgi. Ja tā nebūtu, mēs ar Guntaru joprojām nepeldētu treniņos un nepiedalītos sacensībās. Rīt viņš, piemēram, būdams zemessargs, peldēs NBS mačos Rīgā. Bet tikpat svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu, ģimeni, hobiju un bērniem, kas no tā visa mācās. Abi mūsu vecākie dēli – mans Roberts un Guntara Nikolass – jau ir treneres Astras Ozoliņas audzēkņi Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā. Orbidānu ģimenē cenšamies piedalīties sacensībās, kur ir distances un attiecīgās vecuma grupas arī Robertam un septiņgadīgajam Jaroslavam. Dažkārt, pārsvarā gan skriešanā, startē arī sieva Laine, bet šogad viņa vairāk ir mūsu komandas «tehniskais direktors», kas gādā par inventāru, pieteikumiem, dalības maksu. Es pēc šāda dalījuma – «startējošais sponsors».
– Atgriežoties pie atklātā ūdens – vairāki peldēšanas skolas audzēkņi pievērsušies arī «roņu» aktivitātēm un piedalās sacensībās ziemā.
Nē, āliņģī nu gan nelīdīšu neparko. Dobeles triatlonā, kad ūdens temperatūra bija ap 13–14 grādu, pat ar hidrotērpu šķita par aukstu. Elpa cērtas ciet, un nav nekādas labpatikas. Septiņpadsmit, astoņpadsmit grādu ūdenī, manuprāt, ir zemākais slieksnis, kad var just baudu no peldēšanas.
– Un kā ar attāluma izaicinājumiem? Pie tiem pašiem «Jelgavas roņiem» pērn bija ieradušies ciemos cilvēki, kas šķērsojuši Lamanšu un veikuši 67 kilometrus Bodenezerā.
Tie jau acīmredzot ir izturības, ne sacensību peldējumi, ar atpūtas pārtraukumiem. Sacensībās atklātā ūdenī Latvijā peld ap trim kilometriem, pasaulē ir 10 kilometru distance, ko varbūt kaut kad gribētos izmēģināt. Ja tādu uzrīkotu, piemēram, Lielupē.
– Tādiem izaicinājumiem var gatavoties arī baseinā vai tomēr atklātā ūdenī jātrenējas?
Baseina treniņi var noderēt izturībai atklātā ūdenī, bet ne otrādi. Rudens pusē abi ar Guntaru sāksim nopietnāk darboties baseinā, jo gribam piedalīties 2016. gada Eiropas čempionātā veterāniem Londonā. Bet atklātā ūdens treniņiem patlaban man ir maršruts Lielupē no Emburgas kultūras nama līdz Staļģenes tiltam. Pa straumi 25 minūtes, pret kādas 30 sanāk.
