Meitai ir 12 gadu, un jāteic, ka mēs «pļaujam» to, ko agrāk esam viņā ielikuši. Labā nozīmē. Patlaban aizrādījumu parasti vairāk ir par savas istabas turēšanu kārtībā, bet kārtības apziņa, šķiet, mums visiem atnāk vēlākos gados. Ievērojam principu – ja meitai kaut kas vairākkārt jāatkārto, viņai no šā tā būs jāatsakās, piemēram, no pastaigas ar meitenēm pa veikaliem, kamēr darbiņš nebūs padarīts. Meita respektē mūsu teikto, tāpēc konfliktu īsti nav.Ar astoņgadīgo dēlu ir citādi. Viņš bieži vien pārbauda robežas un vairākkārt par vienu tēmu, tāpēc nevar nereaģēt. Es nerunāju par smagiem pārkāpumiem, bieži problēmas rodas viņa aizmāršības vai nedzirdēšanas dēļ. Uz puiku visefektīvāk darbojas «datora aizlieguma bubulis». Piemēram, dēls kārtējo reizi aizmirsis skolā darba burtnīcu. Tātad – pie datora netiek. Tā kā spēlīšu dēļ dators ir tik būtisks, mums ir noruna, ka pie tā varēs tikt tikai pēc izmācīšanās. Tas darbojas perfekti! Jāpiebilst, ka mūsu mājā īpašiem gadījumiem nolikta arī koka karote. Tomēr to lietojam reti, piemēram, ja ar nolūku dēls vairākkārt nav paklausījis.Jāteic, ka īsti nevaru atcerēties kādus īpašus bērnu pārkāpumus. Tas ir vai nu labi, vai esam tik ļoti pieraduši pie tiem, ka neievērojam. Pirms kāda laiciņa gan puikam skolā tā vienkārši gribējās sagriezt savu jauno penāli. Tad nu viņam nācās šķirties no sakrātās naudiņas, lai nopirktu jaunu. Tas nebija viegli, bet ļoti pamācoši. Disciplinēšana Robežu noteikšana pauž vecāku rūpes par savu atvasi. Ieteicams vecākiem kopā ar atvasi izstrādāt pienākumus un izlemt, kādas būs sekas par to nepildīšanu. Jāļauj pašiem bērniem izdomāt sodu par savu rīcību. Fizisks sods grauj drošības izjūtu, veicina agresivitāti, pazemina pašvērtējumu un rada pamatu psihosomatiskām saslimšanām. Visefektīvākais disciplinēšanas veids ir liegt privilēģijas, taču nedrīkst atņemt mīlestību, aprūpi un ēdienu. Disciplinēšanas procesā svarīgi paust jūtas. Sodam jāseko uzreiz pēc pārkāpuma. Tam jābūt saprotamam.
