Nostiprinot viesnīcas «Jelgava» pamatus un izbūvējot kafejnīcu, SIA «KULK» darbinieki atklājuši ap trīsdesmit centimetru biezu mūra sienu, kā arī ķieģeļu arku.
Nostiprinot viesnīcas «Jelgava» pamatus un izbūvējot kafejnīcu, SIA «KULK» darbinieki atklājuši ap trīsdesmit centimetru biezu mūra sienu, kā arī ķieģeļu arku.
Atraduma izpēti veica arheologs Guntis Zemītis un Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja fondu glabātājs vēsturnieks Andrejs Dābols. Sākumā viņiem licies, ka velve varētu būt kādas hidrotehniskas būves detaļa Hercoga Jēkaba kanāla iztekā Driksā, taču A.Dābols nonācis pie atziņas, ka kanāla izteka atradās metrus simts zemāk. Drīzāk šis mūris un velve varētu piederēt 19. gadsimta 40. gados kapitāli pārbūvētajam Bruņniecības saieta namam, kuru nojauca pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigu, tā saukto Ulmaņlaiku, celtniecības buma periodā, kad, tuvojoties Helsinku olimpiskajām spēlēm, šajā vietā nolēma būvēt viesnīcu. Katrā ziņā doma, ka velve varētu aizvest uz nostāstos minēto pazemes eju, kas zem Driksas iet uz pili, nav reāla. A.Dābolam ir skaidrs, ka mūris nav arī palieka no pilsētas aizsardzības vaļņa.
«Manuprāt, vajadzētu veco velvi attīrīt un paskatīties, vai tā neaizved uz kādām pagrabtelpām. Iespējams, ka atrastos kāda monēta, stikla lauska vai pīpes kāts, kas varētu precīzāk raksturot šo interesanto mūri,» piebilda vēsturnieks.
Viesnīcas direktore Eva Melbārde «Ziņām» teica, ka sakarā ar uzieto mūri un velvi būvniecības darbi pārtraukti. Pat tad, ja zinātnieki nolems, ka šim atradumam nav īpašas arheoloģiskas vērtības, direktore domā šo velvi saglabāt un izmantot kā interesantu elementu vasaras dārzam, kas būs savienots ar pagrabstāva kafejnīcu un saunu, kurai tiks dots nosaukums «Debesu zvani». Viesnīca «Jelgava» ir sponsorējusi arheoloģiskos pētījumus pils teritorijā un pret vēsturiskajām vērtībām cenšas izturēties ar cieņu.
