Pirms 95 gadiem Jelgavā piedzima Sofija Barūne, kuru vēlāk visā Latvijā pazina kā izcilu aktrisi Elzu Barūni.
Pirms 95 gadiem Jelgavā piedzima Sofija Barūne, kuru vēlāk visā Latvijā pazina kā izcilu aktrisi Elzu Barūni.
Jelgavā pabeigusi ģimnāziju, viņa darbošanos Jelgavas teātrī sāka kā koriste. Paliekot šim teātrim uzticīga 25 gadus, viņa kļuva par vienu no vadošajām aktrisēm. Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Horsta madāma “Ugunī”, Aža “Pazudušajā dēlā” – tās bija trīsdesmito gadu lomas. Vēlāk nāca spožā Vasa Maksima Gorkija “Vasā Žeļeznovā”, krasi atšķirīgās Varvara un Korinkina A.Ostrovska lugās “Negaiss” un “Bez vainas vainīgie”, sirds siltā Breta māte Dž.Gova A.d’Juso “Dziļajās saknēs”. Māksliniece lomās un dzīvē izstaigāja visu Jelgavas teātra spožo un traģisko mūžu. Vēl vācu okupācijas laikā Klotildes Klauzenas lomā G.Hauptmaņa lugā “Pirms saules rieta” viņa paspēja spēlēt kopā ar leģendāro latviešu režisoru Osvaldu Glāznieku, kas trīsdesmitajos gados strādāja vairākos vadošajos Maskavas teātros.
Pēc kara, kad pilsēta bija drupās, E.Barūne turpināja strādāt Jelgavas teātrī, kas līdz pat 1953. gadam turpināja savu darbu Rīgā.
Pēc tam kopā ar vairākiem teātra kolēģiem viņa pārcēlās uz Valmieru. Šīs pilsētas teātrī par viņas mūža lomu kļuva stiprā, skarbā, iejūtīgā un valdonīgā Lovisa Niskavuori triloģijā “Akmens ligzda”, “Niskavuori maize”, “Ardievu, Niskavuori”. 1970. gadā E.Barūne beidza aktrises gaitas. Piecus gadus vēlāk viņa atkal atgriezās Jelgavā – mūža mājās Zanderu kapsētā.
Jelgavas Latviešu biedrība šodien pulksten 16 biroja telpās gaidīs jelgavniekus Elzas Barūnes 95 gadu atceres pēcpusdienā. Kopīgās atmiņās dalīties esam uzaicinājuši mākslinieces meitu Ilzi Murašku, aktrisi Elzu Radziņu, teātra zinātniekus Līviju Akurāteri un Viktoru Hausmani. Gaidīsim arī ciemiņus no Valmieras teātra. Nelielu izstādi par E.Barūnes skatuves gaitām būs sarūpējusi Ā.Alunāna memoriālā muzeja direktore Maija Matisa.
