Jelgavniekus tāpat kā visas pasaules ticīgos pagājušās nedēļas nogalē sasniedza bēdu vēsts – no cilvēku pasaules šķīrās viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem cilvēkiem – Romas katoļu baznīcas galva Jānis Pāvils II.
Jelgavniekus tāpat kā visas pasaules ticīgos pagājušās nedēļas nogalē sasniedza bēdu vēsts – no cilvēku pasaules šķīrās viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem cilvēkiem – Romas katoļu baznīcas galva Jānis Pāvils II.
Pēdējā mēneša laikā 84 gadus vecā pāvesta veselības stāvoklis pasliktinājās – tika pat veikta operācija. Lai kā ārsti cīnījās par Viņa Svētības dzīvību un ticīgie visā pasaulē lūdza Dievu, sestdienas vakarā pāvests aizgāja mūžībā.
“Viņš bija patiesi izcils cilvēks, pateicīgiem par viņa veikumu jābūt visas pasaules iedzīvotājiem. Es dziļi sēroju par pāvesta aiziešanu, jo viņš mani iesvētīja par bīskapu, uzticēdams diecēzes vadību, un man bija tas gods pazīt viņu personīgi. Aicinu visus aizlūgt par aizgājušā mieru un Dieva žēlastību viņam,” svētdien aicināja Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.
Jelgavas katedrālē pie pāvesta gleznas lūgties nāca gan lieli, gan mazi – vieni nopietni, citi asarām acīs. Visvairāk par notikušo sēro vecāka gadagājuma cilvēki, kuri, kā “Ziņām” atzina kāda dievlūdzēja, “dzīvojuši, apbrīnodami un pielūgdami Jāni Pāvilu II”.
Visā pasaulē ne tikai ticīgie pārdzīvo šā dižā cilvēka aiziešanu, kurš, 26 gadus būdams pāvesta amatā, centās panākt mieru pasaulē un sapratni starp cilvēkiem. Tieši Jānis Pāvils II ietekmēja, lai garīdzniecība būtu tuvāka parastajiem cilvēkiem, nevis dzīvotu aiz mākslīgi izveidota žoga, kā to darīja viņa priekšgājēji. Tiesa, dažiem viņa darbība īpaši pie sirds negāja, jo kāda gan cita iemesla dēļ pret viņu 1981. gadā tika rīkots atentāts, kurā katoļu baznīcas galva guva smagu ievainojumu.
Tas, ka pāvests nāca no Polijas, kurā savulaik valdīja komunistiskais režīms, ļāva viņam labāk izprast bijušo PSRS valstu, tai skaitā Latvijas, stāvokli. Vēl padomijas gados Jānis Pāvils II vēlējās apmeklēt Latviju, taču viņam tas tika liegts. Visbeidzot 1993. gadā šī iecere īstenojās un arī mūsu valsts iedzīvotāji varēja unikālo personību redzēt vaigā un lūgties kopā ar viņu.
Tuvākajās dienās ticīgie varēs atvadīties no visilgāk valdījušā pāvesta, un jau tagad Vatikāns paredz, ka Romā Dieva žēlastību Jānim Pāvilam II lūgs vairāk nekā divi miljoni cilvēku.
