5. maijā Dobelē notika Zemkopības ministrijas komisijas izbraukuma sēde. Tika spriests par tehnikumu un lauksaimniecību skolu pastāvēšanu Zemgales un Kurzemes novadu rajonos.
5. maijā Dobelē notika Zemkopības ministrijas komisijas izbraukuma sēde.
Tika spriests par tehnikumu un lauksaimniecību skolu pastāvēšanu Zemgales un Kurzemes novadu rajonos.
Pirmām kārtām tika vērtēta Apguldes lauksaimniecības skolas attīstības perspektīva. Sarunā piedalījās Zemkopības ministrijas izveidotās komisijas pārstāvji, Apguldes lauksaimniecības skolas direktors Veisturs Reinfelds, Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs, rajona lauksaimniecības departamenta vadītājs Andris Balandīns. Diskusiju vadīja LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere.
Uz lielāku finansējumu cerēt nevar
Apguldes lauksaimniecības skola ir Zemkopības ministrijas pakļautībā. Jautājums vai tā tam arī palikt? I.Pilvere atzina, ka uz lielāku finansējumu skola cerēt nevar, tas var palikt tikai iepriekšējā apmērā. Tāpēc tika uzklausītas skolas direktora domas par to, kur iegūt papildu līdzekļus skolas eksistencei un kāds ir skolas pašreizējais stāvoklis.
Audzēkņus iedala trīs grupās
Pašlaik Apguldes lauksaimniecības skolā mācās 363 audzēkņi. No tiem 220 nāk no Dobeles rajona. Pārējie šurp brauc no tuvējiem Jelgavas, Bauskas, Saldus, Tukuma rajoniem. Agrāk lauksaimniecības skola bija vienīgā valstī, kur varēja apgūt zirgkopja un zirgu trenera specialitāti. Tāpēc arī audzēkņi uz Apguldi brauca vai no visiem Latvijas rajoniem. Tagad tas notiek, galvenokārt pamatojoties uz bijušo audzēkņu rekomendācijām. Skolā var apgūt septiņus dažādus arodus lauksaimniecības specialitātēs.
Audzēkņus var iedalīt trīs grupās. Arodģimnāzijas grupā var apgūt mazo uzņēmumu grāmatveža un lauku mājamatnieka specialitāti. Otrajā grupā apgūst lauku māju saimnieces un zemnieka arodu. Trešajā grupā uzņem tos, kas dažādu iemeslu dēļ nav varējuši iegūt pamatizglītību. Ja jaunieši ir vecāki par 15 gadiem, viņus te izskolos par mācītiem laukstrādniekiem.
Vēlēšanās iegūt izglītību ir minimāla
Valsts pasūtījums ir 150 uzņemamu audzēkņu. Tas parasti tiek izpildīts, jo mācīties gribētāju ir daudz. Ja nebūtu šīs skolas, katru gadu aptuveni 30 mācīties gribētāju nevarētu to darīt. Viņiem vienkārši nebūtu iespējams izbraukāt uz tālākām mācību iestādēm.
Sarežģījumi ir ar jauniešiem bez pamatizglītības. Īpaši grūti ir strādāt ar viņiem pirmajā mācību gadā. Apguldes lauksaimniecības skolā audzēkņiem tiek dotas ne tikai praktiskas zināšanas, pirmām kārtām viņi tiek mācīti patstāvīgi uztvert pasauli. Liela nozīme ir apgūt spēju spriest.
Pašlaik pieprasījums ir pēc lauku māju saimniecēm un zemkopjiem bez papildu izglītības. Skolas direktors atzina, ka jauniešu vēlēšanās papildus apgūt arī pamata vai vidējo izglītību esot minimāla. Izglītības nozīmi audzēkņi parasti apjaušot, mācoties otrajā kursā. Tāpēc ir izveidota sadarbība ar Dobeles vakara vidusskolu, kur jaunieši zināšanas var gūt pēc tam.
Audzēkņi gūst papildu pieredzi
Prakses laikā skolas audzēkņi dodas uz zemnieku saimniecībām gan Dobeles, gan tuvējos rajonos. Ir sadarbības projekts ar Dāniju. Aptuveni 100 jauniešu tur ir bijuši un strādājuši pie dāņu zemniekiem. Projekts paredz jauniešu uzturēšanos Dānijā pusgadu. Direktors atzina, ka atgriežoties pavisam citi cilvēki ar mainījušos domāšanu, spējīgi jau dibināt paši savu saimniecību. Jauniešiem izveidojas labi kontakti ar dāņu zemniekiem, tie palīdz pašu saimniecību izveidē.
Pārmaiņas mācību saimniecībā
Attīstības ceļus Viesturs Reinfelds redz vairākus.
Pašlaik skolai ir pārāk liela un ne visai moderna mācību saimniecība. Primārais, kas būtu jādara, jāsamazina to lopu skaits, kurus audzēt vairs nav izdevīgi. Pērn skolai piederēja 85 zirgi, tagad to ir 54. Septembri skola cer sākt ar 25 zirgiem staļļos.
Paredzēts palielināt sivēnmāšu audzēšanu. Pašlaik to ir 30, paredzēts turēt 50. Skola redz perspektīvu cūkkopībā, gūstot maksimālu peļņu.
Skolas pārziņā ir apmēram 150 hektāru zemes. Tiks domāts, kā to izmantot pēc iespējas racionālāk. Jāatbrīvojas no nevajadzīgām ēkām. Pašlaik to ir aptuveni 20. Visādi koka šķūnīši un piebūves būs jānojauc.
Jāsamazina uzturēšanās izdevumi. To darīs, ekonomiskāk izmantojot telpas, samazinot elektrības, degvielas un citu resursu patēriņu.
Sniedz maksas pakalpojumus
Ir vairākas maksas mācību grupas, ar ko skola gūst papildu peļņu. Tiek veidotas zemnieku mācību programmas. Apmācīti jau aptuveni 100 zemnieku. Šogad 50 cilvēku ieguvuši autovadītāja apliecību, apmeklējot kursus skolā. Strauji attīstās datorklase, pateicoties individuālam sponsoram. Aizstāvot projektu, Sorosa fonds ir piešķīris pieslēgumu «Interneta» tīklam. Tā ir daļa no rajona kopējās izglītības attīstības koncepcijas. Arī šajā virzienā ir iespējams rīkot kursus, gūstot papildu peļņu.
Diskusijas nobeigumā klātesošie secināja, ka skola ir gatava strādāt labāk un redz arī iespējas attīstīties. Tā turpinās strādāt Zemkopības ministrijas pakļautībā, jo nedz pašvaldības, nedz uzņēmēji nav ieinteresēti skolu pārņemt savā ziņā.
