Pāris gadu laikā šis bija trešais «Dzelzs vilka» koncerts «Tonusā», un, kā atzīst viņi paši, vislabākais.
Pāris gadu laikā šis bija trešais «Dzelzs vilka» koncerts «Tonusā», un, kā atzīst viņi paši, vislabākais.
Par spīti Jura šķobīgajam veselības stāvoklim, kas apgrūtināja dziedāšanu (pagājušās nedēļas beigās tas nebija vienīgais pārbaudījums viņa balssaitēm), nepievīla arī šai reizei izraudzīto veco un jauno dziesmu programma. Gluži otrādi. «Rīts», kas deviņdesmito gadu nogalē no koncertu repertuāra pamazām sāka pagaist, nu atkal, pašiem un klausītājiem par prieku, uzstāšanās ievadā raisīja uz mata tās pašas izjūtas, ko pirms gadiem pieciem.
Daiļā dzimuma pārstāvju apģērbs, kā citviet «Vilka» koncertos pieredzēts, pa gaisu gan nelidoja, taču publikas kustināšanas «stafeti» katrs nākamais gabals veiksmīgi pārņēma no iepriekšējā līdz noslēgumā atkārtotajai «Vienas nakts meitenei», retajai kompozīcijai, kurai albuma «Lai arī tu būtu ar mani» puspabeigtais ierakstvariants nav nācis par ļaunu un kura, iespējams, lielā mērā tieši tāpēc kļuva par hitu.
Grupa Jelgavu iepazīstināja arī ar dažu jauno (izrādes «Man arī būtu bail») dziesmu koncertversiju, teātra variantā izmantoto akustisko ģitāru aizstājot ar to pašu veco «hardcore» instrumentā pārveidoto džeza ģitāru, kopš «Vilka» atvadīšanās no «speed metal» pagātnes galveno savdabīgās gotiski pancīgās skaņas komponentu.
Tas jūtami kliedēja līdzšinējo skepsi par dziesmu piemērotību koncertam ārpus teātra sienām. Pēc autora Jura Kaukuļa pārliecības, tieši tas ir šīs mūzikas koncertiedzīvināšanas pamatā – aktivizēt elektrības darbināto instrumentu arsenālu. Šai ziņā Juris neslēpj apmierinātību ar nesen pabeigtā albuma aranžējumiem, kas klausītājiem būs pieejami pēc pāris nedēļām. Ap albuma iznākšanas laiku dienasgaismu ieraudzīs vēl viens radiosingls – «Kāds ir tavs vārds». Tās komponistu priecē arī tas, ka «Tonusā» viņš pirmoreiz ievērojis: publika jauno dziesmu izjūt un dejo, kā jau, lēnai kompozīcijai skanot, pienākas.
