Šmuce pa visu valsti. Vismaz divu pašvaldību policijas priekšnieki meklē un nevar atrast izglītības dokumentus, kas apliecinātu kaut vidējo izglītību.
Šmuce pa visu valsti. Vismaz divu pašvaldību policijas priekšnieki meklē un nevar atrast izglītības dokumentus, kas apliecinātu kaut vidējo izglītību. Kas atzītu, ka tāds un tāds ir apguvis Pitagora teorēmu, reizrēķinu, pareizrakstības pamatus un izprot Ņūtona trīs mehānikas pamatlikumus. Nav daudz, taču pietiekami, lai droši varētu apgalvot: es gribu un varu būt par policijas priekšnieku… Prasīt, lai pašvaldības policijas priekšniekam būtu augstākā izglītība – tas nu ir par daudz! Ja viena vidēji noauguša un astoņu klašu izglītību ieguvuša policijas priekšnieka pārvadāšanai nepieciešams vismaz viens «vidēja izcenojuma» spēkrats, cik spēkratu būtu vajadzīgs, lai pārvietotu policijas priekšnieku ar vidējo un kur nu vēl augstāko izglītību? Viens priekšnieks – viens «navigators» par 50 000 latu, divi priekšnieki – divi «navigatori», trīs «navigatori» – trīs priekšnieki.
Kā zināms, smadzenes ir nervu sistēmas centrālā daļa. Izšķir muguras (atrodas mugurkaula kanālā) un galvas smadzenes (atrodas galvaskausā un regulē augstāko nervu darbību). Nopietnas problēmas rodas, ja notiek «smadzeņu noplūšana». Šo terminu nevajadzētu jaukt ar «smadzeņu aizplūdi» – vienpusēji zinātniski tehnisko kadru migrāciju, pārsvarā no jaunattīstības jeb tā sauktajām banānu valstīm uz rūpnieciski attīstītajām zemēm. Parasti «aizplūde» saistāma ar valstīm, kurās politiķi, ekspertu, konsultantu un savu padomnieku mudināti, pasludinājuši «izglītības prioritāti». Bet, tā kā visu veidu konsultanti saviem maizes devējiem nav spējuši ieskaidrot nedz to, kas ir «izglītība», nedz arī to, kā jāizpaužas «prioritātei», sākas iepriekšminētais process.
«Smadzeņu noplūšanu» raksturo citi procesi. Vispirms galvas smadzenes nonāk totālā bezdarbībā, jo konkrētais cilvēks ikdienā galvenokārt nodarbina kuņģi un smago galu, kā centrā ir astes kauls. Visbiežāk to pavada galvas smadzeņu mērcēšana bezkrāsainā, viegli gaistošā, reibinošā šķidrumā, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. Galvas smadzenes garlaikojas, garlaikojas, līdz pamazām izšķīst un sāk noplūst, līdz visbeidzot koncentrējas mugurkaula kanāla apakšējā daļā. Tas rada zināmas grūtības pārvietoties, tādēļ nepieciešami arvien labāki «navigatori», lai citviet nogādātu sirgstošo «noplūdeni». Lieki atgādināt, ka astoņu klašu zinības šādu procesu rezultātā iet zudumā. Tās nepasargā pat Simferopolē, Gerorgegeorgiudežā (pilsēta Rumānijā) vai Kraistčērčā (pilsēta Jaunzēlandē) iegūts izglītības dokuments.
Izglītība kā «prioritāte» problēmas šonedēļ sagādāja ne tikai pašvaldību policijas priekšniekiem. Arī bērnudārzu pedagogi baudīja «prioritātes» saldos augļus. Mazās tautas lielie priekšstāvji tiktāl sapinās daudzajos Izglītības likuma grozījuma variantos un priekšlikumos par grozījumiem, ka pazaudēja saikni ar realitāti. Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēja bērnudārza pedagogu atalgojuma nodrošināšanu no pašvaldības budžeta pagarināt līdz šā gada 31. augustam, netika pieņemti. Finansu ministra I.Godmaņa priekšlikums, kas paredzēja pirmsskolas iestāžu pedagogu algām valsts finansējumu nodrošināt tikai no 2000. gada, tika noraidīts. Deputāti no trešā lasījuma atgriezās pie jau lasītā likuma varianta, tas ir, otrā lasījuma, un rezultātā tika apstiprināts otrā lasījuma pirmais variants. Likuma «izmocīšanas» procesā tautas priekšstāvji neievēroja, ka tādējādi tika saglabāta norma, kas paredzēja valsts finansējumu bērnudārziem nodrošināt jau ar 1. jūniju. Taču valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti. Ko nu, mazais cilvēk? Jāgroza vēl viens likums – par 1999. gada budžetu. Bet budžeta grozīšana tai pašā dienā, kad «mocīja» Izglītības likumu, tika noraidīta. Jo gaidāma ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Tiesa gan, Saeima attiecīgu likumu – «Par bezierunu un obligātu ekonomiskās situācijas uzlabošanos 1999. gada
2. pusē» – nepieņēma.
