«Ziņas» jau rakstīja, ka Eiropas Sociālā fonda atbalstītā aktīvo nodarbinātības pasākumu projekta gaitā NVA vietējās filiāles sākušas reģistrēt bezdarbniekus uz dažādiem līmeņiem domātiem profesionālās apmācības kursiem..
“Ziņas” jau rakstīja, ka Eiropas Sociālā fonda atbalstītā aktīvo nodarbinātības pasākumu projekta gaitā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vietējās filiāles sākušas reģistrēt bezdarbniekus uz dažādiem līmeņiem domātiem profesionālās apmācības kursiem, kā arī aicina izmantot citas zināšanu pilnveides un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas. Šodien vairāk iepazīstinām ar programmu un pieteikšanās nosacījumiem.
Kā skaidro NVA, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides vai citu programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja viņa profesionālā kvalifikācija vai pieredze neatbilst prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu. Tas notiek arī tad, ja bezdarbnieks zaudējis profesionālās prasmes vai viņam nav profesijas.
Bezdarbnieki, kas jau ieguvuši atbilstošu profesionālo izglītību, var iesaistīties 160 – 320 stundu mācību programmās, lai pilnveidotu profesionālo kvalifikāciju. Viņiem piedāvā apgūt komercdarbības pamatus, datormācību, grāmatvedību, projektu vadīšanas, mazā biznesa organizēšanas un citas iemaņas.
Cilvēkiem bez kvalifikācijas un profesionālās izglītības domātas profesionālās tālākizglītības programmas, kuru garums ir no 480 līdz 960 stundām. Tajās var apgūt specialitāti no pašiem pamatiem un saņemt valsts atzītu izglītības dokumentu. Mācību sākšanai programmās, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, nepieciešama vismaz pamatizglītība.
Vairāk nekā 50 profesiju
Otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt vairāk nekā 50, galvenokārt strādnieku, profesijās. Programmas aptver dažādas būvniecības, kokapstrādes, metālapstrādes, autoservisa, sabiedriskās ēdināšanas, rūpnieciskās šūšanas, skaistumkopšanas, tekstilrūpniecības, tirdzniecības, pārtikas ražošanas un citu nozaru specialitātes. Ir piedāvājums apgūt florista, lietveža, viesmīļa, aprūpētāja, bistro servisa darbinieka, degvielas uzpildes stacijas operatora, ekspeditora, informācijas ievadīšanas operatora, istabenes un citus arodus. Līdzīgs piedāvājums bijis arī agrāk pieejamās valsts finansētajās programmās. Vienīgi tolaik bezdarbnieki paši nevarēja izvēlēties mācību iestādi, kur apgūt profesiju vai papildināt zināšanas.
Lai iesaistītos programmā, kas paredz iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, uzņem bezdarbniekus ar vidējo izglītību. Tajā iekļautās izglītības programmas piedāvā apgūt sekretāres, nekustamā īpašuma aģenta, mājas pārvaldnieka, noliktavas pārziņa, bārmeņa, grāmatveža, interjera noformētāja, ceļojumu aģenta, mēbeļu galdnieka un virkni citu profesiju.
Līdzīgas iespējas ir tā saucamās riska grupas bezdarbniekiem. Tajā iekļautas jaunās māmiņas, ilgstošie bezdarbnieki, invalīdi, jaunieši no 18 līdz 25 gadiem ar zemāku izglītības līmeni, kā arī personas, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma. Šai grupai ir par 30 procentiem apjomīgāks apmācību kurss nekā pārējiem.
Procedūras, kas jāievēro
Par iespējām iesaistīties kādā programmā bezdarbnieks var uzzināt pie sava NVA Jelgavas filiāles aģenta (agrākie inspektori) vai pie attiecīgo programmu koordinatoriem. Informācija iespēju robežās izvietota NVA filiāles gaitenī. Par aktualitātēm var uzzināt arī iknedēļas informatīvajās stundās, kas notiek ceturtdienās (parasti dienas pirmajā pusē).
Kad bezdarbnieks izteicis vēlmi iesaistīties kādā programmā, viņš aizpilda individuālā plānojuma līgumu un saņem norīkojumu uz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras filiāli Elektrības ielā. Testēšana nepieciešama, lai noteiktu bezdarbnieka piemērotību izvēlētajai mācību programmai un spējas to apgūt. Pēc tam atkarībā no rezultātiem bezdarbnieks var izvēlēties izglītības iestādi un pilsētu, kur viņam ērtāk apgūt attiecīgo programmu. Mācību laikā bezdarbniekam sedz 50 procentu no ceļa izdevumiem līdz izglītības iestādei un maksā 25 latu stipendiju mēnesī. Mācības sākas, tiklīdz nokomplektēta grupa (NVA filiāles darbinieki bezdarbnieku par to informē).
NVA filiāle, iesaistot bezdarbniekus apmācībā, ar katru noslēdz līgumu. Tajā paredzēti apmācības noteikumi un laiks, stipendijas un īres vai transporta izdevumu kompensācijas saņemšanas kārtība, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējie pienākumi un tiesības, kā arī apmācības pārtraukšanas nosacījumi.
Bezdarbnieks, kurš apguvis profesionālās tālākizglītības programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, saņem valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu. Arī profesionālās pilnveides vai izglītības programmas apguves un noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas gadījumā bezdarbnieks iegūst apliecību vai citu dokumentu par attiecīgās programmas apguvi.
Konkurētspējas celšanai
Lai bezdarbniekiem un darba meklētājiem nodrošinātu informāciju par nodarbinātības problēmu risināšanas ceļiem un darba meklēšanas metodēm, veiktu viņu sociāli psiholoģisko rehabilitāciju, uzlabojot saskarsmes kompetenci, kā arī noteiktu profesionālo piemērotību un pilnveidojamās prasmes un iemaņas, palīdzot piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē un orientējot uz tālākizglītību, NVA organizē pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai. To gaitā bezdarbnieki un darba meklētāji lekcijās, kuru kopgarums nedrīkst pārsniegt 40 akadēmisko stundu, tiks iepazīstināti ar darba meklēšanas vispārējo kursu. Divas trešdaļas no nodarbību skaita veltāmas sociāli psiholoģiskajai rehabilitācijai, darba tiesībām un darījumrakstiem (CV, pieteikuma vēstules). Izvēles daļā paredzēts izglītot runas kultūrā, vizuālā tēla veidošanas, mācīšanās prasmju un iemaņu pilnveidošanas jautājumos. Pirmā interesentu grupa lekcijas Jelgavā jau sākusi apmeklēt. Šo nodarbību vadīšanai pieteikusies un akceptēta psiholoģe Ilona Leikuma un jurists Pāvels Pilāts. Lietvedības jautājumos interesentus izglītos Tatjana Tabunova no LLU.
Konkurētspējas paaugstināšanas nodarbību apmeklētājiem par lekcijām nav jāmaksā, taču atšķirībā no apmācību kursiem lekciju apmeklētājiem stipendija un ceļa izdevumu segšana nav paredzēta. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi paredz arī individuālas darba formas un konsultācijas ar nodarbību pasniedzējiem psiholoģijas, profesionālās piemērotības, nodarbinātības tiesiskā regulējuma, darba tiesību, CV sagatavošanas un citos jautājumos, tāpēc interesentiem nebūtu jākautrējas un nepieciešamības gadījumā attiecīgajiem NVA filiāles darbiniekiem tās jānodrošina.
Būs modulārā apmācība
NVA veiks arī modulāro apmācību – pamatprasmju un iemaņu apguvi, izmantojot modulārās apmācības sistēmu, kas notiek grupās (katrā no 6 līdz 12 cilvēkiem). Vienas apmācības jeb moduļa ilgums nepārsniedz 150 akadēmisko stundu. Modulārā apmācība tiks organizēta desmit izglītības programmu moduļos. Četri būs veltīti valsts valodas apguvei atbilstoši dažādu līmeņu prasībām, divi – svešvalodas apguvei (ar un bez priekšzināšanām), nodrošinot profesionālās leksikas minimuma apguvi. Divi moduļi paredzēti datorzinībām (bez priekšzināšanām un profesijai vai potenciālajam amatam nepieciešamo datorprogrammu apguvei) un tikpat daudz – projektu vadībai (ar un bez priekšzināšanām).
Nosacījumi paredz, ka bezdarbnieks vai darba meklētājs sāk pamatprasmju un iemaņu apguvi, izvēloties savam izglītības līmenim un vajadzībām atbilstošo moduli. Vienā bezdarba periodā interesents katra moduļa apguvē var tikt iesaistīts tikai vienu reizi. Taču viņš ir tiesīgs izvēlēties apgūstamo moduļu kombināciju, saskaņojot ar NVA filiāli. Pagaidām nav zināms, kad nodarbības varētu sākties, bet interesenti uz tām jau tiek reģistrēti.
***
Lai piedāvātās apmācību un pilnveides iespējas bezdarbnieki izmantotu pēc iespējas efektīvāk, daudz atkarīgs no NVA darbiniekiem. Salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem “Ziņām” daudz mazāk nākas uzklausīt kritiku par attieksmi pret bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tomēr ne viss ir kārtībā. Vēl joprojām uz jautājumu, piemēram, par apmācību kursiem, apmeklētājiem ne vienmēr izdodas sagaidīt izsmeļošu atbildi vai arī ieteikumu, pie kura darbinieka vērsties, lai saņemtu kompetentu atbildi. Reizēm NVA darbiniecēm pietrūkst laipnības. Arī “Ziņām” nācies dzirdēt, ka aktīvākie jau parasti tāpat visu noskaidrojot. Taču NVA pieejamie pakalpojumi domāti visiem, ne tikai aktīvākajiem. Turklāt, ņemot vērā, ka NVA apmeklētājus biežāk nekā pārējos iekļauj cilvēku kategorijā ar zemāku pašvērtību un saskarsmes problēmām, šāda attieksme nebūtu pieņemama.
Uzlabojumi nepieciešami arī informācijas pieejamības sistēmā par aplūkotajām apmācību iespējām. Lielāko daļu informācijas NVA darbinieki centušies izvietot pie sienas. Taču nepietiekamā apgaismojuma un nelielā burtu šrifta dēļ tās pieejamība ir apgrūtināta. Ja pie sienas izvietotajos krēslos apsēdušies rindā gaidītāji, par salasīšanu nav ko domāt. Turklāt visai informācijai tur nepietiek vietas. Daļa, piemēram, no izglītības iestādēm atsūtīto, ziņu, kur plašāk pastāstīts par kādas mācību programmas piedāvājumu, pieejama tikai pie koordinatoriem. Bet vai viņi var veltīt pietiekami laika, lai katru interesentu ar tiem iepazīstinātu? Protams, ir bezdarbnieki, kas zina, ko grib un, lieki netērējot laiku, uzdod vajadzīgos jautājumus. Taču tikai normāli būtu, ka ar piedāvājumu varētu iepazīties mierīgā gaisotnē. Bet, kad kabinetā vienā laikā apmeklētāji var nākt pie četriem darbiniekiem, tas nav iespējams.
Neba Jelgavā vien valda saspiestība un neērtības. Šādā gadījumā vismaz daļa interesentu ar informāciju varētu iepazīties NVA mājas lapā internetā. Taču arī tur atrodami tikai vispārīgi principi un uzskaitītas ESF projekta konkursā atzītās mācību iestādes. NVA sabiedrisko attiecību pārstāve Iveta Daine piekrita informācijas nozīmei, taču dienas esot par īsu, lai visu paspētu. Pašlaik mājas lapā līdz ar mācību iestādēm pieejamas arī ziņas par iegūstamo kvalifikāciju un programmas īstenošanas vietu. Taču ar to ir nepietiekami. Interesentiem būtu nozīmīgi zināt ko vairāk par konkrēto mācību programmu dažādās mācību iestādēs, lai varētu izvēlēties pieņemamāko. Ērtības labad būtu svarīgas arī koordinātas, lai bez izziņas dienestu starpniecības izvērtētu, kura mācību iestāde izdevīgāka nokļūšanas ziņā (tā kā Jelgavā iespējams apgūt tikai pārdesmit programmu, lielākajai daļai jārēķinās ar došanos uz Rīgu). Pagaidām atliek cerēt, ka Eiropas finansēto projektu ieviesējiem lielie saspringumi reiz beigsies un ikdiena ieies normālā ritmā, lai varētu racionāli un saprātīgi padomāt par tiem, kam šie projekti domāti, nevis tikai raizēties, kā atskaitīties augstākām instancēm.
