Nu jau līdz vēlēšanām ir atlikusi tikai nedēļa, un partiju priekšvēlēšanu kampaņas strauji tuvojas finišam.
Nu jau līdz vēlēšanām ir atlikusi tikai nedēļa, un partiju priekšvēlēšanu kampaņas strauji tuvojas finišam. Kaut gan priekšvēlēšanu aģitācija norit visai aktīvi, ievērojama daļa potenciālo vēlētāju vēl joprojām nav izšķīrušies, kam dot uzticības garantu nākamajiem četriem gadiem. Lai kaut nedaudz atvieglotu iedzīvotāju izvēli, «Ziņas» no šodienas līdz pat vēlēšanu dienai piedāvās ieskatu partiju programmās par, mūsuprāt, aktuālākajiem jautājumiem.
Sāksim šo ieskatu ar izglītību, kas jau kopš atmodas laikiem tiek deklarēta kā viena no valstiskajām prioritātēm. Tātad– ko varam sagaidīt no partijām Saeimas nākamā sasaukuma laikā.
Visu partiju programmā ir piesauktas pedagogu algas. Tas laikam ir loģiski, jo tikai tādā veidā būs iespējams darbam izglītībā piesaistīt jaunus speciālistus, līdz ar to ceļot vispārējo izglītības kvalitāti. Taču par konkrētām summām runā tikai dažas partijas («Latvijas ceļš» un Tautas partija sola paaugstināt pedagogu algas līdz vidējam ierēdņu atalgojumam, proti, Ls 170 par likmi), pārējās aprobežojas ar deklaratīviem nodomiem.
Secīgi mēģināsim apskatīt to partiju piedāvātās izglītības prioritātes, kurām, visticamāk, turpmākos četrus gadus būs iespēja piedalīties politikas veidošanā.
«Jaunais laiks» («JL») sola daudz jaunievedumu. No tiem interesantākais ir mainīt augstākās izglītības finansēšanas kārtību, ieviešot principu, ka valsts finansējums seko studentam, tādā veidā nodrošinot labāku situāciju pieprasītākajām studiju programmām. «JL» gatavs risināt ielas bērnu problēmas, nodrošinot izglītību katram neatkarīgi no ienākumiem. Uzsvars tikšot likts arī uz jaunu pedagogu un pasniedzēju piesaistīšanu izglītības iestādēm, piedāvājot iespēju dzēst studiju kredītus valsts sektorā nodarbinātajiem.
Tautas partija (TP) apņemas turpināt jau sāktos darbus, par prioritāti uzskatot izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu. Tiek solītas izmaiņas pamatizglītības sistēmā, liedzot skolēniem ar nesekmīgām atzīmēm pāriet uz nākamo klasi un apņemoties nodrošināt finansējumu mācību grāmatu iegādei vispārizglītojošajās skolās. TP programmā akcentēta arī interešu izglītības nozīme, jo tieši tas ir visefektīvākais veids, kā iestāties pret narkomānijas un alkoholisma izplatību jauniešu vidū.
Politiskā apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL») par galveno prioritāti izvirza multikulturālās sabiedrības mantojuma saglabāšanu. Tādēļ «PCTVL» ir par to, ka arī pēc 2004. gada jāsaglabā iespēja mazākumtautībām iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā. «PCTVL» ierosina pedagogiem un zinātniekiem nodrošināt līdzvērtīgas sociālās garantijas ar valsts civildienestā nodarbinātajiem.
Savukārt «tēvzemieši» apņemas darīt visu iespējamo, lai jau ar 2004. gada 1. septembri visās valsts vidējās mācību iestādēs būtu iespējams sākt mācības valsts valodā. Tiek solīts palielināt arī bezmaksas studiju iespējas un paaugstināt valsts stipendijas. «Tēvzemieši» gatavi nodrošināt bezmaksas mācību grāmatas visām pamatskolām un atgriezties pie atzīmju likšanas sākumskolas pirmajās trīs klasēs.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) līdztekus pedagogu un pasniedzēju algu paaugstināšanai uzsvaru liek uz kreditēšanas sistēmas sakārtošanu, piedāvājot atvieglot kredīta saņemšanas nosacījumus (nav gan skaidrs, kā īsti), dzēst studiju un studējošo kredītu tiem, kas trīs gadus nostrādās valsts vai pašvaldību institūcijās. ZZS ierosina pārveidot profesionālās un augstākās izglītības sistēmu atbilstoši darba tirgus prasībām. Tas nozīmē, ka virkne akadēmisko izglītības programmu būtu jāaizstāj ar profesionālajām.
Savienība «Latvijas ceļš» («LC») apņemas atbalstīt jau sākto izglītības nozares sakārtošanā, īpaši uzmanību pievēršot papildu finansējuma novirzīšanai tieši izglītībai, tai skaitā finansējumu zinātnei jau nākamajos četros gados tuvināt ES valstu līmenim. «LC» gatavi nodrošināt pāreju no četru uz sešu klašu izglītību sākumskolām, atgriežoties pie atzīmju likšanas arī pirmajās trīs klasēs. Arī «LC» sola vienkāršot kredīta saņemšanas nosacījumus studentiem.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nāk klajā ar skaļiem solījumiem nodrošināt finansējumu izglītībai 8% apmērā no IKP, tai skaitā 2% atvēlot augstākajai izglītībai, bet 1% zinātnei. LSDSP līdzīgi «JL» apņemas īpašu uzmanību pievērst ielas bērniem. Visai provokatīva ir vēlme paaugstināt stipendijas līdz iztikas minimumam.
