Aizgājušajā nedēļā Latvijas izglītības vadītāju forums pulcēja izglītības pārvalžu vadītājus un skolu direktorus no visas valsts.
Aizgājušajā nedēļā Latvijas izglītības vadītāju forums pulcēja izglītības pārvalžu vadītājus un skolu direktorus no visas valsts. Ielūgums, uz kura attēlots gaišās krāsās iestīpots, bet vienalga draudošs klints bluķis, deva atļauju piedalīties visās foruma norisēs. Jelgavas pilsētas un rajona izglītības vadītājos forums ir radījis pretrunīgas izjūtas un domas.
Ikviens šāda mēroga pasākums tiek gaidīts ar jaunām nostādnēm, koncepcijām vai vismaz idejām, ko būtu iespējams izmantot jau tūlīt, sākoties jaunajam mācību gadam. Taču uzrunas un ziņojumi, tajā skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu Latvijas izglītības politikas analīzes galvenie secinājumi, dažos pat radīja aizvainojumu: ļoti pareizi, bet mēs jau to zinām, mēs jau tā strādājam, mums tas nav nekas jauns. Liekas, ka īpaši saasinātās foruma perfektuma gaidas rosināja arī dalības maksa – 17 latu no katra dalībnieka –, kas daudzus atstāja neizpratnē. Gan tāpēc, ka nebija īsti skaidrs, par ko šāda cena tiek maksāta, gan tāpēc, ka izglītība nu ir tā joma, kurā rit sīva cīņa par katru latu, īpaši runājot par algu pielikumu pedagogiem.
Par forumā dzirdēto, rosinošo un arī kaitinošo ar «Ziņām» dalījās vairāki skolu vadītāji.
Elmārs Sakne, Jelgavas 1. ģimnāzijas direktors:
– Iepriecina, ka izglītības ministrs Kārlis Greiškalns beidzot apsolīja atdalīt mācību procesu no eksāmenu sesijas. Par nepieņemamo situāciju, kāda līdz šim skolās veidojās maijā, direktori protestēja jau četrus piecus gadus, bet līdz šim viņi tika ignorēti. Nākamajā mācību gadā šo sistēmu solīja sakārtot.
Esmu apmierināts, ka dzirdēju ārzemju ekspertu secinājumus par Latvijas izglītības politiku. Viņi atzīst mūsu pamatizglītības standartus. Man ir sagatavots ziņojums kolēģiem, un forumā saņēmu apstiprinājumu savām nostādnēm. Paliek neatbildēts, kāpēc skolotāju entuziasmam nav valsts atbalsta un tas pamazām pārvēršas par butaforiju. Vidēji seši lati, ko skolotāji tagad saņem algas pielikumā, nāk no mūsu pašu algu fonda, pateicoties pilsētas Domes lēmumam. Par paredzētajām izmaņām darba samaksā spriedīsim pēc gada, taču nedaudzi lati atalgojuma politiku neizmaina.
Liene Plota, Jelgavas 5. vidusskolas direktore:
– Pusotra stunda darba grupā par bilingvālo izglītību pagāja nemanot. Teorētiskās un praktiskās nodarbības apstiprināja vairākas atziņas, piemēram, ka vienlaikus vairāku valodu apguve netraucē bērna attīstībai. Profesore Ina Druviete pierādīja, ka jaunībā var iemācīties daudzas valodas. Gribējās, lai šīs atziņas parādītos arī presē, jo sabiedrībai informācijas par šiem jautājumiem vēl aizvien ir par maz.
Forums ļauj direktoriem satikties, apmainīties domām, uzzināt dažādus viedokļus. Jau vairākus gadus pieredzi bilingvālajā izglītībā gūstam Rīgas skolās, ar ko sakarus mums palīdz uzturēt Metodiski informatīvais centrs.
Ruta Karlsone, Zaļenieku pamatskolas direktore:
– Jūtos vīlusies. Bija dīvaina izjūta, kad pie ieejas zālē ļoti rūpīgi ikvienam direktoram pārbaudīja ielūgumu, bez tā iekšā nelaida. Ministrs Greiškalna kungs uznāca uz skatuves, lai uzrunātu izglītības darba vadītājus, bet nez kāpēc viņam nebija prātā neviens apsveikuma vārds sakarā ar jaunā darba cēliena sākumu. Uzaicinājumā pieteiktajā darba kārtībā bija paredzēta arī Valsts prezidentes uzstāšanās, taču tās nebija.
Mācību līdzekļu izstāde šogad bija zemākas kvalitātes, salīdzinot ar iepriekšējiem forumiem, kad varēja ieraudzīt ko skolai noderīgu.
Rada izbrīnu, kāpēc šo forumu nerīkoja Izglītības un zinātnes ministrija, bet Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola. Nekur netika paskaidrots, kā izlietoti līdzekļi šā pasākuma organizēšanai. Gudrs tas, kas neizdeva dalības 17 latus! Mapēs ieliktos reklāmas prospektus var dabūt arī par velti. Runās nedzirdēju neko jaunu – darba samaksa, izglītības standarti ir daudzkārt apspriesti jautājumi.
Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors:
– Interesanta likās izglītības ministra noteiktā nostāja vairākos jautājumos: kritiskā attieksme pret jaunievedumiem sākumskolas vērtēšanas sistēmā, kas ir nesaprotama vecākiem un ļoti darbietilpīga skolotājiem. Otrs – skolās eksāmenu laikā turpmāk tikšot ieviesta kārtība.
Pievienojos presē izteiktajām domām par «saskrūvēto» cenu. Šajos 17 latos nebija iekļautas pusdienas, kas bija jādodas pa pilsētu meklēt katram pašam.
Ārzemju ekspertu uzstāšanās neko nedeva, un likumsakarīga bija zāles reakcija: vai viņi mūs uzskata par galīgi neizglītotiem? Savukārt akadēmiķa Jāņa Stradiņa uzstāšanās «uzlādēja».
Agris Eliņš, Lielplatones Speciālās internātskolas direktors:
– Piedalījos darba grupā par speciālo izglītību un guvu apliecinājumu: bērnu ar speciālajām vajadzībām integrācijā esam uz pareiza ceļa. Jāpastāv gan speciālajām, gan parastajām skolām, kur notiek integrācijas procesi. Te jāuzsver galvenais mērķis integrācija ne vien skolā, bet – sabiedrībā. Mūsu mācību iestādē ir izdevība to īstenot ļoti interesanti, jo mūsu bērnu grupas piedalās nometnēs Zviedrijā, Norčēpingā daudziem ir krustvecāki.
Zinu par forumam veltīto kritiku, taču centos uztvert to, kas man vajadzīgs. Arī ārzemju eksperti izteica savas domas, neko viņiem nevar pārmest.
Ludmila Gineite, Jelgavas 2. pamatskolas direktore:
– Manuprāt, interesanti bija ārvalstu ekspertu ziņojumi. Viņi novērtēja augsto izglītības līmeni Latvijā. Tas ir pareizi, jo mēs esam daudz ko izdarījuši izglītības kvalitātes uzlabošanā.
Ministrs Kārlis Greiškalns zina mūsu problēmas, viņš runāja konkrēti, ko un kad risinās. Mani interesēja bilingvālās apmācības jautājumi, jo skolā esam izstrādājuši savu darba plānu, ko iesniedzām ministrijā apstiprināšanai. Mūsu pamatskola ir gatava pārejai uz jauno darba formu divus gadus agrāk nekā pārējās skolas valstī.
Sarmīte Majevska, Teteles pamatskolas direktora vietniece mācību darbā:
– Par šo pasākumu negribētu izteikties. No saņemtajiem dokumentiem var izmantot pagājušā gada foruma materiālu apkopojumu, tas ir viss. Pārējais mapē – viena reklāma. Bija vajadzīgi jauni dokumenti.
