9. un 10. augustā Rīgā notikušajā Latvijas Izglītības vadītāju forumā piedalījās arī vairums Jelgavas izglītības iestāžu vadītāju un izglītības speciālistu.
9. un 10. augustā Rīgā notikušajā Latvijas Izglītības vadītāju forumā piedalījās arī vairums
Jelgavas izglītības iestāžu vadītāju un izglītības speciālistu. Savu viedokli par šo
zglītības darbinieku tikšanos «Ziņām» pauda Jelgavas pilsētas Skolu valdes Metodiski informatīvā centra skolvadību metodiķe Antonija Maškova.
Apskatāmo jautājumu loks bija ļoti plašs, ietverot izglītības likumdošanu, pirmsskolas bērnu izglītību, ģimnāziju, augstskolu jautājumus, kā arī skolotāju kvalitāti, darba algas un skolu optimizāciju. Ikvienā no jautājumiem ieskicējās jaunās valdības prognozētās reformas. Jautājumi tika skatīti plašākā kontekstā un rosināja arī domāt, kā paši savā pilsētā, pašvaldībā varam risināt konkrēto problēmu.
Kā vienmēr, aktualitāte bija skolu finansējums. Un šajā sakarā bija jāsecina, ka arī Jelgavā ir nepieciešama skolu tīkla optimizācija. Tas nenozīmē, ka ir jāslēdz kāda izglītības iestāde, procesam jānotiek plašā mērogā, kaut vai, sākot ar ģimnāziju pārstrukturēšanu saskaņā ar prognozēm par bērnu skaita samazināšanos tuvāko piecu gadu laikā.
Īpaši ir jādomā par mūsu skolu sniegto izglītības kvalitāti, jo ikviena no Jelgavas izglītības struktūrām ir ieinteresēta «neaizdot» savus audzēkņus Rīgas skolām.
Būtiskākais, ko akcentē visas paredzētās reformas, ir iespēja racionāli izmantot līdzekļus. Protams, tas būs sāpīgs process, jo liks arī no kaut kā atteikties.
Viena no tādām lietām – jaunās skolotāju paaudzes ienākšana skolās un gaidāmā vecās paaudzes atkāpšanās. Vai tas nav sasteigti? Kā forumā sacīja Jānis Gaigals, skolotāji skolā sāk strādāt, metodiski vēl nesagatavoti. Tas liecina arī par mūsu augstskolu nepadarīto darbu. Tieši tādēļ būtu svarīgi veicināt vecās un jaunās paaudzes sastrādāšanos, lai ilggadējo pedagogu pieredzes un jaunatnācēju progresīvo ideju mijiedarbībā rastu optimālu rezultātu.
Es neuzskatu, ka Jelgavā radīsies saasinājums, ja no darba skolā vajadzēs attiekties vecās paaudzes skolotājiem, – tam būtu jānotiek arī citos apstākļos, tikai pakāpeniski.
Īpaša uzmanība forumā tika pievērsta ģimnāzijām. Izskanēja priekšlikums arī Zemgales reģionā izveidot valsts ģimnāziju, taču, vai Jelgavā ir tam ir atbilstoši kadri, mācību materiālā bāze un sakārtota saimnieciskā sistēma? Domājams, ka Zemgalē ir skolas, kam ir lielākas iespējas pretendēt uz šādu statusu.
Ar ģimnāziju saistīts bija jautājums, kā mūsu visdusskolēns, topošais students, izskatās Eiropas kontekstā. Vai mēs sniedzam pietiekamu izglītības kvalitāti, lai viņš būtu konkurētspējīgs? Šajā sakarā tika runāts arī par pedagogu tālākizglītību, lai mācību procesā veiksmīgi iekļautu jaunievedumus.
Cerības vieš jaunā izglītības ministre Silva Golde. Manuprāt, tik profesionāla izglītības ministra sen nav bijis. Jau agrāk viņa ir piedalījusies vairākās izglītības dokumentu izstrādēs, kā arī lieliski savu darbu veikusi Liepājas Skolu valdē. Ja viņai izdotos realizēt vienu no savām iecerēm – sakārtot izglītības struktūru –, būtu atrisināti daudzi jautājumi. Cerams, ka ar izveidoto spēcīgo, profesionālo komandu viņa to spēs.
Foruma dalībnieki aicināja nesasteigt uzsāktās reformas, taču arī ilgi gaidīt nevar. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, redzams, ka ar savu nogaidīšanas politiku vairākos jautājumos mēs esam krietni atpalikuši. Tomēr, pirms ieviest ko jaunu, izglītības departamentiem būtu jāpadomā par skaidrojošiem pasākumiem. Nevar kaut ko ieviest un uzreiz prasīt, lai pedagogi to veiksmīgi realizē, paši vēl īsti nesaprotot, kāpēc tas ir. Te var minēt kaut vai vērtēšanas sistēmu un projektu nedēļas skolās.
Forums apliecināja, ka nav pamata pesimismam, jo kā skolotājs ir cīnījies, tā arī darīs to turpmāk, taču gribējās dzirdēt vairāk uzmundrinājuma. Tas varēja izpausties, kaut vai ieskicējot problēmas risinājumu.
Protams, šādā pasākumā ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem ir maz cerību pilnīgi izspriest kādu jautājumu un rast konkrētus risinājumus, taču arī domu un pieredzes apmaiņas iespēja ir nepieciešama.
