Vislielākais konkurss Latvijas Lauksaimniecības universitātē pagājušajā gadā bija Sociālo zinātņu fakultātē – vidēji 10,16 cilvēku uz vietu.
Vislielākais konkurss Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pagājušajā gadā bija Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) – vidēji 10,16 cilvēku uz vietu. Lielais interesentu skaits 26. martā augstskolas atvērto durvju dienā liecina, ka līdzīga situācija būs arī šogad.
Sociālo zinātņu fakultāte LLU izveidota pirms diviem gadiem. Bet jau no 1996. gada iespējams iegūt maģistra grādu socioloģijā. Pagājušajā gadā fakultātei bija visaugstākais reitings augstskolā un socioloģiju studēt uz Jelgavu brauca no malu malām. Nav slikti, taču jāsāk bažīties, vai SZF absolventi ar laiku nekļūs bezdarbnieki. Vai darba tirgū viņiem būs nodrošināts pastāvīgs darbs? Vai varbūt socioloģija ir kārtējais modes kliedziens līdzīgi kā jurisprudence, psiholoģija vai ekonomika?
Nemāca «tīros» sociologus
Sociālo zinātņu fakultātes dekāns asociētais profesors Jānis Ābele skaidro, ka LLU SZF ir vienīgā Latvijā, kur var iegūt bakalaura un maģistra grādu programmā «Organizācijas un sabiedrības pārvaldes socioloģija». Daudzi joprojām maldās, domādami, ka LLU sagatavo tikai sociologus. Atšķirībā no Rīgas augstskolām, kur gatavo tieši sociologus, LLU tiek mācīti sociālie darbinieki, kas var strādāt sabiedrības pārvaldes struktūrās.
«Studiju programmas mērķis ir dot studentiem iespēju radošā mācību un zinātniskajā darbā iegūt pirmās pakāpes akadēmisko izglītību ar socioloģisku ievirzi. Fakultātē sagatavo speciālistus profesionālam darbam pašvaldībās, īpaši laukos, kā arī administratīvajam un pārvaldes darbam jebkurā sabiedriskā un privātā iestādē vai uzņēmumā. Pēc augstskolas iespējams strādāt dažādos vadīšanas posteņos, jo studijās tiek apgūts sabiedrības menedžments, sociālās tiesības, sociālā psiholoģija. Labi pazīstot sabiedrību, tās stratifikāciju, cilvēku grupas un intereses, mūsu fakultātes beidzēji var veiksmīgi strādāt kolektīvā,» skaidro dekāns.
LLU SZF bakalaura grāda ieguvējiem šovasar 18. jūnijā būs pirmais izlaidums, bet pēc pamatstudiju programmas apgūšanas viņi varēs turpināt mācības maģistrantūrā.
Pagarina mācību laiku
Līdz šim otra studiju programma, ko SZF varēja apgūt divu gadu laikā un iegūt augstākās izglītības pirmo līmeni, bija «Iestāžu darba organizācija un vadība». Līdzšinējā divu gadu programma pagājušajā nedēļā guvusi Izglītības un zinātnes ministrijas licenci pāriet uz četru gadu mācībām, un līdz ar to studentiem radīta iespēja iegūt pilnu augstāko izglītību. Pēc 26 nedēļu prakses students saņems profesionālu bakalaura grādu sabiedrības vadībā. J.Ābele skaidro, ka jaunā programmā būs stingrāki uzņemšanas noteikumi un trešdaļu studiju priekšmetu studentiem vajadzēs apgūt svešvalodā. Beidzot augstskolu, būs brīvi jāpārvalda vismaz trīs svešvalodas un pēc izvēles vēl ceturtā.
Nākotnes problēma – pasniedzēji
J.Ābele stāsta, ka jaunu, kvalificētu pasniedzēju trūkst visā Latvijā un tuvākajā laikā šī problēma vēl vairāk saasināšoties. Jaunie speciālisti negrib strādāt par tik niecīgu atalgojumu. LLU ir pietiekami augsti kvalificēti sociologi, kas brauc pasniegt arī uz daudzām citām Latvijas augstskolām, taču gados jaunu speciālistu, īpaši ar doktora grādu, esot ļoti maz.
«Latvijā ir tikai nedaudzi doktora disertāciju aizstāvējuši sociologi, tādēļ arī mēs pagaidām vēl nevaram nodibināt promocijas padomi,» skaidro dekāns.
J.Ābele stāsta, ka fakultātei veidojas sadarbība ar vairākām Anglijas augstskolām, ar kurām varētu notikt studentu apmaiņa. Mūsu jaunieši tur varētu mācīties angļu valodu, savukārt angļu studenti Latvijā – krievu valodu.
Dekāns LLU iegūto zināšanu līmeni vērtē kā profesionālu un augstu.
«Studentiem dodam labas vispārējās zināšanas, varbūt sliktākas ir praktiskās, taču mana pārliecība ir tāda: ja cilvēkam ir laba izglītība, darba iemaņas viņš apgūs jebkurā laikā,» tā profesors.
Pagaidām grūti spriest, kur strādās un kā dzīvē iekārtosies šā gada pirmie SZF bakalaura programmas absolventi, kas savu izlaidumu svinēs 18. jūnijā. Tie, kas beiguši maģistrantūru, ir bijušie ministri, vairāki strādā pilsētu domēs, rajonu padomēs, lauku pašvaldībās, ieņēmumu dienestā un citās institūcijās.
«Ja kāds izglītots cilvēks stāsta, ka ir bezdarbnieks, tad gribu iebilst – bezdarbnieks var būt pusgadu, bet ne ilgstoši. Mums ir tik daudz nepadarītu darbu! Ja vien cilvēks grib strādāt, darbu atradīs vienmēr, vienalga, vai viņš būtu ekonomists, jurists vai sociologs,» stingrā pārliecībā ir J.Ābele.
