Kāpēc bija jāmirst 13 gadu vecam Valmieras pusaudzim, vēl skaidro policija, taču šis asinis stindzinošais noziegums šokējis ne tikai mirušā zēna tuviniekus un draugus, bet visu Valmieras sabiedrību.
Kāpēc bija jāmirst 13 gadu vecam Valmieras pusaudzim, vēl skaidro policija, taču šis asinis stindzinošais noziegums šokējis ne tikai mirušā zēna tuviniekus un draugus, bet visu Valmieras sabiedrību. Turklāt notikušais neatstāj vienaldzīgu nevienu, kas par to izdzird, – tik briesmīgi un cietsirdīgi noziegumi, par laimi, notiek visai reti.
Vēl pavisam nesen par “Aldara” mārketinga direktores slepkavību Tukuma rajonā policija aizturēja 15 gadu vecu jaunieti, un jau tad daudzi šausminājās, kā tik jauns cilvēks varēja nostāties uz noziedzības ceļa, riskējot sabojāt dzīvi sev un tuviniekiem un, iespējams, kļūstot par likumpārkāpēju uz visu mūžu, jo cietums “neārstē”. Tiesa, vēl nav zināms, vai noziedznieks ir garīgi vesels, – to noskaidros eksperti, jo neskaitāmie naža dūrieni nogalinātās sievietes ķermenī liek aizdomāties par slepkavas psihes stāvokli.
Taču Valmierā notikušais ir vēl briesmīgāks – pieci pusaudži vecumā no 13 līdz 15 gadiem pagaidām visai neskaidru iemeslu dēļ nogalināja savu vienaudzi. Vietējie zina stāstīt, ka nogalinātajam zēnam jau iepriekš bijis konflikts ar bandu – tā viņus mēdza dēvēt, jo četri no viņiem jau agrāk pārkāpuši likumu, piesavinoties citiem piederošu īpašumu. Nevienam pat prātā nav ienācis, ka puišeļi, kas mēdza atņemt vienaudžiem naudu vai ielīst kādā dārza mājiņā, varētu nogalināt cilvēku.
Visbriesmīgākais ir tas, ka banda savu upuri situsi, izmantojot paņēmienus, ko iemācījušies, spēlējot datorspēli “Mortal Kombat”. Kāpēc pusaudži vairs nav varējuši atšķirt iedomāto pasauli no īstenības, skaidros psihologi un psihiatri, kuriem uzticēts novērtēt aizturēto psihes stāvokli. It kā ar sadistiskajiem sitieniem un pazemojumiem vēl būtu par maz – upuris vēlāk ticis iemests ledainajā Gaujā. Neskatoties uz ūdenslīdēju pūliņiem, zēna mirstīgās atliekas līdz vakardienas rītam vēl nebija atrastas. Tikai pēc tam, kad nogalināto atradīs, varēs pateikt, vai zēns miris no sitieniem vai noslīcis. Taču tas vairs nav tik svarīgi – puisim dzīvību nekas vairs neatdos, neviens vairs neatdos vienīgo dēlu viņa vecākiem.
Jau sen sākusies diskusija par to, kā datorspēles ietekmē pusaudžu psihi, taču reālas izmaiņas nav notikušas. Nevienā veikalā, pērkot datorspēli, pārdevēji nejautā, cik vecs ir pircējs. Un vienalga, vai tā ir asiņaina kaujas spēle, nevainīga rotaļa vai erotiska spēle, uz kuras iepakojuma rakstīts “Līdz 18 gadiem nav ieteicama”. Vienīgi vecāki spēj kontrolēt, ko bērns spēlē, taču, aizliedzot to darīt mājās, nav garantijas, ka aizliegtais auglis netiks noplūkts kur citur, piemēram, datorsalonos un interneta kafejnīcās. Tur neviens neinteresējas, ko bērni spēlē, galvenais, lai viņi maksātu. Nereti tiek pārkāpts pat aizliegums nepilngadīgiem atrasties spēļu zālēs nakts laikā. Un tad pusaudži, visu nakti pavadījuši pie datorspēlēm, kur šķīst asinis, iet uz skolu, satiekas ar vienaudžiem. Un kādu brīdi viņiem iešaujas prātā izspēlēto realizēt dzīvē. Bailes pat iedomāties, taču nevar izlikties neredzam to, ka pusaudžu nestabilā psihe datorspēļu iespaidā var izraisīt neprognozējamu rīcību. Var jau teikt, visur pasaulē pusaudži spēlē asiņainas un nežēlīgas spēles, kāpēc gan pie mums vajadzētu kaut ko mainīt. Taču tas ir tikai aizbildinājums, jo arī pasaules pieredze liecina, ka datorspēles patiešām sagroza galvu un padara bērnus nežēlīgus.
