Turpinot iepazīšanos ar mūsu puses izlaiduma klasēm, ciemojamies Elejā, kur pēdējie mēneši līdz lielajam finišam un startam palikuši vienpadsmit skolotājas Daces Zevaličas audzināmajiem divpadsmitajiem – Lindai Ditai Ābolai, Kristapam Bratkus, Ilzei Bukai, Ditai Butnorei, Zlatai Juņevičai, Mārtiņam Klausam, Mārim Landorfam, Sintijai Launagai, Litai Lielcepurei, Zanei Muciniecei un Nilam Šlāganam. Sākumā jaunieši ir nedaudz bikli, bet tad kā no pārpilnības raga sāk birt atmiņas, sapņi un stāsti, kas izveidojuši klasi par vienu kodolu un katru individuāli pastūmuši soli tuvāk nozīmīgajai izvēlei.
Iestrēgst Tīreļpurvā
«Dažkārt par savējiem gribas teikt kā latviešu sakāmvārdā – ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē! Viņi ir tikai vienpadsmit, bet bieži vien viedokļu dažādība tik liela, ka jārunā ilgi, kamēr tiek pie rezultāta. Taču galvenais, ka viņi nav ļauni cilvēki,» ar smaidu par saviem audzināmajiem teic skolotāja.
Daudzus viņa audzina jau astoto gadu, kādi piepulcējušies 10. klasē, bet Zane atnāca vien 12. klasē. Pirms tam viņa mācījās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, bet dzīve iegrozīja, ka tuvāk un izdevīgāk vidusskolu pabeigt Elejā. Arī citi Zanes klasesbiedri nav «tīri elejnieki». Ceļoties jau pulksten 6, viņi skolā ierodas gan no Vilces, gan Lielplatones, gan Bērvircavas. Iespējams, tāpēc jauniešiem neatliek laika un enerģijas savām klases ballītēm un ekskursijām, bet viņi aktīvi piedalās skolas pasākumos un izbraucienos, ar ko saistās dažādi jautri piedzīvojumi. Piemēram, kā
9. klasē, dodoties uz «Lāču maizes» ceptuvi, viņi uz četrām stundām bez ēdiena un dzēriena iestiga Tīreļpurvā, kamēr autobusu izvilka traktors. Vai kā šogad pa logu vilka ārā lielo skolas Ziemassvētku egli, kuras dekorēšana un novākšana tradicionāli tiek uzticēta divpadsmitajiem.
Būs balle ar «dzīvo mūziku»
Jauniešu atmiņu vācelītēs un mobilajos tālruņos saķerti vēl dažādi jautri kadri, kas nu jāliek kopā, lai būtu, par ko mīļi pasmieties žetonvakarā, kas plānots 11. martā. «Mūs raksturo laba humora izjūta. Ir dažādi jociņi, ar ko varam ātri izvest skolotāju. Taču, kad kaut kas jāizlemj, tiešām «iet pa gaisu». Piemēram, tie paši žetongredzeni. Izskatījām kādus vienpadsmit variantus, bet, kad atveda paraugus, izdomājām, ka tomēr vajag citus,» audzinātājas minēto «smago lēmumu pieņemšanu» apstiprina Linda. Īsta plāna nav arī izlaidumam, līdz kuram atlikuši nepilni četri mēneši. Skaidrs, ka tas būs kaut kas atmiņā paliekošs. «Izlaidums iecerēts vairāk ar prieku un labām emocijām. Pērn divpadsmitie beidza ar lielu blīkšķi. Viņi pieskaņotos tērpos dejoja rokenrolu. Vēl joprojām video klīst internetā ar lielu skatījumu skaitu. Tā kā mūsu klasē ir skolas prezidente, domājam, jābūt vēl lielākam blīkšķim,» spriež Lita. Kāds tas būs, vēl paliek noslēpumā. Taču jau zināms, ka notiks balle pie galdiņiem un ar «dzīvo mūziku».
Meitenes sākušas šaubīties
To, ka ar dejošanu izlaidumā nebūs lielu problēmu, apliecina fakts, ka teju puse dejo vai dejojuši tautas dejas – Lita, Māris un Zlata Elejas «Tracī», bet Ilze un Mārtiņš Lielplatones «Audzī». Mārtiņš arī aizrāvies ar cīņas sportu, tāpēc nav brīnums, ka puisis izvēlējies studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. «Daudzi mani radinieki nodarbojas ar militārām lietām – viņi ir mans piemērs. Pašam domas vēl dalās, vai stāties «lidotājos» vai «jūrniekos»,» atklāj jaunietis, piebilzdams, ka tāpēc patlaban gatavojas fizikas izvēles eksāmenam.
Skaidrs nākotnes virziens ir arī Mārim, kurš iepriekš cītīgi trenējās BMX, bet tagad tēmē uz LLU Meža fakultātes kokapstrādes programmu. «BMX vairs nepietika laika, līdz ar to zuda progress un vēlēšanās. Dzīvoju Vilcē blakus mežiņam. Pa reizei var kaut ko izstiept ārā. Ir gateris, daži kokapstrādes instrumenti – mēģinu kaut ko uztaisīt, un šis tas arī sanāk,» viņš stāsta. Lita uzskata, ka tas ir pārāk pieticīgi teikts. «Domāju, Mārim šajā ziņā būs ļoti laba nākotne. Skolas nogalē ir pasākums, kuram jātaisa balvas, un viņam no koka sanāca visskaistākā. Arī krēsls, ko viņš gatavoja savā zinātniski pētnieciskajā darbā,» viņa slavē klasesbiedru.
Lita min, ka varētu studēt tērpu dizainu vai arhitektūru, jo labi padodas zīmēšana un ļoti saista radoši cilvēki un procesi. Kristapam skaidrs, ka jādodas uz LLU Lauksaimniecības fakultāti, jo vecākiem ir neliela saimniecība un šī lieta interesē. Taču vairākām meitenēm līdz šim lolotie sapņi sākuši ļodzīties. «Ilgu laiku biju pārliecināta, ka tā būs kultūras joma, kas man ir ļoti tuva, – esmu beigusi mūzikas skolu, dziedājusi koros. Nu esmu sākusi svārstīties, ka jāpamēģina kaut kas cits. Piemēram, medicīna. Ēnu dienā ēnoju neonatalogu, un man tas ļoti patika. Tāpēc kārtošu arī bioloģijas eksāmenu,» stāsta Linda. Arī Zane, kura dažbrīd angļu valodu zina labāk par latviešu, brīvajā laikā tulko grāmatas un bija stingri nolēmusi studēt angļu filoloģiju, vairs nav pārliecināta par savu izvēli. Tāpat kā Zlata. Viņas mamma ir ārste, tāpēc meitene bija domājusi sekot viņas pēdās, bet nu vairs ne. «Man arī labi padodas valodas. Varbūt jāmēģina virzīties šajā jomā,» lielo divpadsmitklasnieku jautājumu risina meitene.
Rūķu mamma
Uzklausījuši jauniešu stāstus, jau pošamies prom, kad piesteidzas Linda un Lita. «Gribējām vēl pastāstīt par mūsu audzinātāju. Viņa mums ir pati labākā. Ļoti pozitīvs cilvēks, nekad nav redzēta dusmīga. Rūpējas par mums kā mamma, tāpēc arī saucam viņu par Rūķu mammu. Vienmēr zvana, interesējas, kas ar mums noticis, ja neesam skolā vai retu reizi aizbēguši no pēdējām stundām. Viņai ir labs humors un ļoti jautras stundas. Zinām, ka pie viņas tās vienmēr būs izdevušās. Skolotāja arī mūs labo, ja runājam nepareizi. Nedrīkstam teikt «pazvanīt», bet «piezvanīt»,» Daci Zevoliču slavē viņas lielie bērni.
Teju visi turpina studijas
Sarmīte Balode, Elejas vidusskolas direktore
Šogad skolu beigs divas 9. klases, kurās mācās 30 skolēnu, un divi 9.n jeb neklātienes programmas audzēkņi, kā arī vienpadsmit 12. klases audzēkņi un vēl seši neklātnieki. Runājot par klātienes divpadsmitajiem – kopumā viņi ir ļoti mierīgi. Reizēm liekas, ka visu dara pārāk lēnu, bet galvenais, ka izdara. Domāju, rezultāts būs stabils un labs. Ir «spožie» bērni, kas ar saviem talantiem iesaistās, kur vien var, ieskaitot LTV. Piemēram, Linda Dita Ābola 10. un 11. klasē piedalījās «Gudrs, vēl gudrāks!». Viņa ir arī skolas prezidente. Pārāk neizprašņājam, kur jaunieši dosies pēc skolas beigšanas, bet parasti teju visi izvēlas turpināt studijas. Jomas ir ļoti dažādas. Katru gadu kāds iet mācīties pedagoģiju. Ir savi tehniskie prāti, kas izvēlas RTU vai mūsu pašu LLU tehniskās specialitātes. Tāpat iet studēt kultūru un mākslu.
