No maija Jelgavā tarifs par siltumenerģijas patēriņu nav mainījies, bet atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem spēkā stājusies karstā ūdens patēriņa aprēķina metodika.
No maija Jelgavā tarifs par siltumenerģijas patēriņu nav mainījies, bet atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem spēkā stājusies karstā ūdens patēriņa aprēķina metodika. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka katrā mājā maksa par karsto ūdeni ir atšķirīga.
Tā kā iedzīvotāji pēc maija rēķinu saņemšanas pauduši neizpratni, «Ziņas» atkārtoti izskaidro metodikas būtību. Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka tāpat kā līdz šim ir spēkā 2001. gada septembrī noteiktais siltumenerģijas tarifs – vienas megavatstundas cena ir 21,36 lati. Bet kopš maija ir mainījusies karstā ūdens patēriņa nomaksas metodika. Tajā ņemti vērā iepriekšējās vasaras rezultāti, kad vidēji karstā ūdens kubikmetra uzsildīšana, cirkulācijas nodrošināšana un piegāde pilsētā izmaksājusi 2,30 latu. Pirms metodikas apstiprināšanas tā skaidrota daudzdzīvokļu māju vecākajiem. Būtība ir šāda: maksa par karsto ūdeni dalās divās daļās – vienu nosaka ūdens patēriņš no krāna (ko iespējams regulēt), otru – siltumenerģijas daudzums, lai uzturētu karstā ūdens piegādes sistēmu.
Izskatot izmaksu proporcijas, proti, cik lielu daļu attiecināt uz ūdens izmaksām un cik lielu – uz sistēmas uzturēšanas izmaksām, sapulču dalībnieki nonākuši līdz balsošanai. Ar balsu vairākumu maksa par vienu karstā ūdens kubikmetru šovasar noteikta Ls 1,55. Izmaksu attiecību maksātnespējīgā Siltumtīklu uzņēmuma pārvaldnieks Edgars Līcis uzskata par optimālu, jo, nosakot mazāku maksu par kubikmetru, lielāka iznāk maksa par sistēmas uzturēšanu. Tādējādi iedzīvotājiem, kas ir ieinteresēti taupīt savus līdzekļus, zūd iespēja to darīt. Tas būtu izdevīgi tikai iedzīvotājiem, kas patērē daudz karstā ūdens.
Metodika paredz, ka iedzīvotāji, kuru dzīvokļos ir karstā ūdens skaitītāji, par patērēto maksā atbilstoši to rādījumiem. Savukārt pārējiem ūdens patēriņu aprēķina no mājas kopējā skaitītāja rādījumiem, atņemot patēriņu dzīvokļos ar ūdens skaitītājiem un sadalot vienlīdzīgi attiecīgajos dzīvokļos pierakstītajiem iemītniekiem. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vienas personas karstā ūdens patēriņa apjoms nedrīkst pārsniegt desmit kubikmetru mēnesī, bet Jelgavā, izstrādājot metodiku, noteikti astoņi. Pārējais patēriņš mājā (kas pārsniegs noteiktos kubikmetrus) tiks attiecināts uz sistēmas uzturēšanas izmaksām un sadalīts visiem dzīvokļiem vienādi. Mājās, kur nav kopējā siltumenerģijas patēriņa uzskaites iekārtu, karstā ūdens maksa tiks noteikta atbilstoši minimālā patēriņa (3,2 kubikmetru) izmaksām.
Siltumtīklu uzņēmuma Realizācijas daļas vadītāja Silvija Gorlanova norāda, ka maksa par siltumenerģijas patēriņu ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā katrā ēkā ir individuāls lielums. Veicot aprēķinus par maijā patērēto karsto ūdeni, konstatēts, ka atsevišķās mājās siltumenerģija lietota ļoti ekonomiski un iedzīvotājiem praktiski nav jāmaksā vai arī summa ir ļoti neliela. Vairākās mājās arī ūdens uzsildīšanai izlietotās siltumenerģijas daudzums bijis zems un līdz ar to arī maksa par patērēto ūdeni bijusi zemāka, nekā noteikts metodikā. Tādējādi šiem iedzīvotājiem jāmaksā faktiskā, nevis metodikā noteiktā cena par kubikmetru (Ls 1,55).
V.Ļevčenoks uzsver, ka jaunā metodika iedzīvotājiem paver iespējas taupīt līdzekļus, bet karstā ūdens rēķins lielā mērā atkarīgs no katras mājas iekšējo sistēmu stāvokļa. Kur tās ir sakārtotas un enerģiski darbojas mājas vecākais vai energopārvaldnieks, maksa ir mazāka. Piemēram, Puķu ielas 3. mājas vienas puses iedzīvotājiem par patērēto karstā ūdens kubikmetru jāmaksā Ls 1,351, bet par siltumenerģijas patēriņu ēkas karstā ūdens piegādes sistēmā jāmaksā Ls 0,229. Vienlaikus netālajā Puķu ielas 6. mājā iedzīvotājiem jāmaksā attiecīgi 1,55 un 7,49 lati. «Tātad ar šīs mājas iekšējiem tīkliem kaut kas nav kārtībā,» secina V.Ļevčenoks.
