I-12 kopijas būvi finansē kāds trimdas tautietis, kas nevēlas izpaust savu vārdu.
Motors pukšķina, brīžiem izspļaujot melnus dūmus, kas liecina par disproporciju degmaisījumā. Pēc ceturtā riņķa, vibrācijā tirinoties, nolūst aizmugurējais ritenis. Tomēr lidmašīnas restaurētājs Juris Grīnbergs, septiņdesmitgadīgs darbmācības skolotājs no Rīgas, smaida. Pēc septiņu gadu darba viņa lolojums parādījis, ka spēj ripot uz skrejceļa, un var cerēt, ka nav tālu diena, kad tas spēs pacelties gaisā. Tā Jelgavas lidlaukā rit darbs pie Kārļa Irbīša konstruētās lidmašīnas I-12 kopijas izmēģināšanas. Zinātnei un latvju slavaiSkeptiķi iebilst, ka īsti nav skaidrs, kam šī pēc Latvijas Aviācijas biedrības ierosmes topošā lidmašīnas kopija būs vajadzīga. Kara muzejam? Motoru vai VEF muzejam? Varbūt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Pagaidām šīs lietas līdz galam nav norunātas. Skaidrs, ka galvenā ideja ir uzspodrināt latvju aviācijas slavu. Projekta vadītājs Latvijas Aviācijas biedrības priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs stāsta: «Salīdzinājumam var teikt, ka lietuviešu lidotājiem Steponam Darjusam un Stasim Girenam 1933. gadā traģiskajā lidojumā no Ņujorkas uz Kauņu izdevās pārspēt tā laika tāllidojuma rekordu. Taču tāda ievērojama aviokonstruktora kā Kārlis Irbītis Baltijas valstīs nav bijis. 1936. gada 25. jūnijā viņa konstruētā I-11, lidojot virs taisna, piecu kilometru gara Rīgas – Jelgavas šosejas posma, sasniedza ātrumu 229,3 kilometri stundā. Lidmašīnām ar motora cilindra tilpumu mazāku par četriem litriem tas tolaik bija pasaulē augstākais sasniegums. Turklāt Irbīša konstruētās lidmašīnas VEF tika ražotas sērijveidā.» Viens cilvēks aizstāj rūpnīcas cehu Lidmašīnas kopijas izmēģinātājs Austris Zobens pēc vairākkārtējas skrejceļa apriņķošanas par saviem iespaidiem teic, ka trīsdesmit gadu nebija sēdējis lidmašīnā, kurai ir astes ritenis. Pie daudz kā atkal esot jāpierod. Visi klātesošie aviācijas lietpratēji, arī leģendārais jelgavnieks Huberts Štekels, pauž atzinību būvētājam Jurim Grīnbergam, kurš savās lauku mājās Iecavas pusē, strādājot no vecām siltumnīcām izgatavotā angārā, vienatnē paveicis tādu darbu, ko Irbīša laikā spēja rūpnīcas cehs. Pēc I.Zorgenfreija teiktā, izmēģinājumi Jelgavas lidlaukā varētu atsākties oktobrī. Kārlis Irbītis (1904 – 1997) No 1925. līdz 1940. gadam projektējis un konstruējis 19 lidaparātu tipus, no kuriem vairāki bija sērijveida ražošanā. No 1943. līdz 1970. gadam strādājis par aviokonstruktoru Kanādā. Iegūdams Kanādas un ASV patentus, līdzdarbojies vertikālās pacelšanās lidmašīnas izveidē. Novēlējis Latviešu fondam 42 tūkstošus Kanādas dolāru, kas ļāva nodibināt Kārļa Irbīša piemiņas stipendiju. To Latvijā var iegūt aviācijas vai citu inženierzinātņu students. 1992. gadā par izciliem nopelniem saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu inženierzinātnēs.
