Nav neinteresantu un nepakļaujamu materiālu: ir tikai jau iepazītie un tādi, kas vēl jāizmēģina, – tā īsumā varētu raksturot lietuviešu tēlnieka Aļģirda Bosa radošās dzīves moto.
Nav neinteresantu un nepakļaujamu materiālu: ir tikai jau iepazītie un tādi, kas vēl jāizmēģina, – tā īsumā varētu raksturot lietuviešu tēlnieka Aļģirda Bosa radošās dzīves moto, kā dēļ pētnieki viņa aktivitātes mēdz salīdzināt ar renesanses laika mākslinieku daudzpusību. Granīts, bronza, koks – tās, protams, ir tradicionālākās izpausmes, taču arī to vidū nav tādas, ko mākslinieks atzītu par nozīmīgāku nekā citas. Tas sakāms ne vien par materiāliem, bet arī par formām: Aļģirda Bosa interešu lokā vienlīdz ietilpst gan jubilejas monētas, gan darbi granīta skulptūru parkā Klaipēdā, starp citu, pirmajā šādā mākslas dārzā ne tikai Lietuvā.
Pirms trim gadiem Jelgava pieredzējušajam māksliniekam no Klaipēdas kļuva par pirmo ledus tēlniecības “izmēģinājumu poligonu”, un festivāla dalībnieku skaitā viņš palicis visus turpmākos gadus. Var sacīt, ka visa Aļģirda Bosa ledus tēlnieka dzīve noritējusi mūsu pilsētā: te viņš gan guvis atzinību, gan iedvesmojies jaunām – ne tikai ledū atveidojamām – idejām. Aizpagājušā festivāla darbs “Debesu atslēga”, pārtapis ilglaicīgā materiālā – granītā –, tagad grezno skulptūru parku Pusanas pilsētā Dienvidkorejā. Lielāko ievērību lietuviešu skulptors, kā atceramies, izpelnījās pagājušajā Ledus festivālā, kad pirmo vietu ieguva viņa stāsts par laika destruktivitāti “Lietus Ziemassvētkos”, kura tēlnieciskā izdoma sniedzās līdz pat skulptūras kušanas stadijai. Kopš nedēļas vidus, kamēr autors bija aizņemts liela un daiļrunīga komandas darba kalšanā, nojumē eksponēšanu gaidīja individuālā skulptūra, kurā šoreiz apspēlēta kāda modes priekšmeta personifikācija.
