Aizvadītā nedēļa Latvijas politikā bija lielu jezgu piesātināta.
Skrastiņu politiķi nespiedīšot
Aizvadītā nedēļa Latvijas politikā bija lielu jezgu piesātināta. Tračus iezvanīja nule nodibinātā Saeimas izmeklēšanas komisija, kas grasās mēģināt atklāt, kur palikuši trīs miljoni «Latvenergo» latu, kurus klusā mierā pievākuši sev «lihtenšteinieši» jeb, precīzāk izsakoties, mūsu pašu Latvijas gudrinieki sadarbībā ar ārzemju palīgiem. Pirms šīs sēdes izplatījās baumas, ka ģenerālprokuroru grasoties novākt pie malas, jo viņa nostāja esot reti principiāla. Lai kā nu tur būtu ar principialitāti, visu nokrāsu politiķi, kas pārstāv savas partijas izmeklēšanas komisijā, esot zvērējuši varenu atbalstu ģenerālprokuroram, un ģenerālprokurors no savas puses zvērējis darboties pēc labākās sirdsapziņas. Skaļi nav skanējis, tomēr līdz preses ausīm ir ticis Jāņa Skrastiņa sacītais «detektīvu komisijas» sēdē, ka līdz šāgada beigām tikšot ierosinātas trīs krimināllietas – viena pret «Latvenergo» ģenerāldirektoru (Edgaru Birkānu) un vēl kādas divas krimināllietas pret mazākiem gariņiem. Ja prokurori tiks tikai tik tālu, tad gan tas būtu visai nelāgi, jo neba nu šie gariņi ir tie īstie trīs miljonu zudināšanas režisori. Deputāti kopā ar ģenerālprokuroru gudrojuši arī, kā mainīt advokatūras likumu vai pastāvošā likuma ietvaros izdarīt tā, lai advokātiem taptu atraisītas mēles. Afērai tuvāk vai tālāk klāt bijušie advokāti gan nav tie ar pliku roku ņemamākie, un viņi nesteigsies klāstīt prokuroriem noslēpumus – viņu izpratnē un advokāta ētikai atbilstoši klienta noslēpums ir svēta lieta.
Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš pēc trīs miljonu sēdes izskatījās ļoti jocīgs un steidzīgs. Viņš teciņus bēga no žurnālistiem, kuri labākajās «paparaču» tradīcijās skrēja viņam pakaļ pa Saeimas nama kāpnēm, mēģinot uzzināt no viņa kaut ko jaunu. Neko jaunu viņš gan nepateica.
Skumji atklājumi, ka neko nevar atklāt
Neko jaunu nav pateikusi arī Saeimas G-24 kredītu lietu izmeklēšanas komisija, kas nule savu darbību ir beigusi. «Melnā caurumā» zuduši 52 miljoni dolāru, kādam kaut ko «piesiet» ir ārkārtīgi grūti – pat kredītu ņēmējiem, nerunājot par augstiem amatkungiem, kas kredītus dalīja. Jūtot savu nesodāmību, kredītu dalītāji atļaujas ņirgt un pat publicēt plašus rakstus presē par to, cik nepatiesi esot apvainoti. Kas izzagts, tas izzagts, ko tur vairs pierādīsi… Visskumjākais ir tas, ka, ja gadījumā šodien atkal nāktu tāda pati kredītlīnija kā 1993. gadā, arī pašreizējie likumi neko daudz labāki nebūtu, un kredītus it veikli varētu pavisam likumīgi izdalīt un izvazāt. G-24 izmeklēšanas komisija ir kārtējā izmeklēšanas komisija, kuras darbības rezultāts ir tuvs nullei. Vienīgais, ko komisija būs panākusi – tiks nosaukti jeb vēlreiz atgādināti daži amatvīru uzvārdi… Un ļaudis tad varēs vērtēt, vai tādiem kungiem un kundzēm un aiz viņiem stāvošiem politiskiem spēkiem turpmāk uzticēt savas vēlētāju balsis.
«Melnā saraksta» priekšgalā Tālavs Jundzis
Pārsteidzoši mēdz rīkoties jaunais premjers Guntars Krasts. Viņš nevar rimties nepakopējis iepriekšējo premjeru Andri Šķēli, vēloties izskatīties skarbs, bet taisnīgs. Nule viņš ieviesis «melno sarakstu», kurā atzīmē valdību veidojošo politisko spēku pārstāvju grēkus. Pirmrindnieks slikto politiķu starpā esot aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Ar Jundzi ir interesanti tas, ka viņš jau labu laiku sociologu aptaujās figurē kā līderis – nu varens reitings ir T. Jundzim! Turklāt runa nav par uzpirktiem «aptaujātājiem», bet par nopietnām sabiedriskās domas pētīšanas iestādēm. Vai G. Krasta «antijundzisms» ir skaudība, vai kas cits? Otrs grēkāzis esot Demokrātiskās partijas «Saimnieks» deputāts Saeimā Valdis Nagobads, kas arī ne visai pozitīvi izsakās par valdības līniju. Visnedisciplinētākā partija esot «Latvijas ceļš», jo arī šīs partijas pārstāvji mēdzot kāpt tribīnē un sacīt nelabus vārdus par premjera kursu, rakstīt ārstu vēstules… «LC» gan aizrādījis, ka arī premjera partijas biedrs, «tēvzemietis», labklājības ministrs Vladimirs Makārovs mēdz kritizēt valdības līniju, un G. Krasts, gods kam gods, ir bijis konsekvents un aizrādījis arī V. Makārovam, ka pieklājas uzvesties labāk. Pagaidām gan premjera un valdošo partiju naidībā vērojami tikai ziediņi bez odziņām, un savstarpējā plūkšanās nav ar bēdīgām sekām un valdības krīzi draudoša. Taču nevar zināt, kā būs turpmāk, un galvenais – kā visiem lielajiem politikas vaļiem izdosies vienoties par budžetu.
Čevera partijas kongresā ievēl Čeveru
Līdz 7. Saeimas vēlēšanām atlicis gads, un tieši gadu pirms vēlēšanām DPS Dailes teātrī rīkoja savu 3. kongresu. Solīdā uzvalkā tērpts, ar ietilpīgu diplomātu rokā tika manīts arī viens no aktīvākajiem Jelgavas «saimniekiem» – pilsētas domes deputāts Viktors Valainis. Par DPS priekšsēdētāju atkal tika ievēlēts Ziedonis Čevers, bet par viņa vietniekiem – ārsts Viesturs Boka un bijušais aizsardzības ministrs Dainis Turlais. Kongresa runas bija interesantas – Z. Čevers nāca klajā ar jaunu DPS «kopsaucēju» jeb ideoloģisku doktrīnu – valstiskais nacionālisms. Šo vārdu salikumu gan var saprast vien paskaidrojot, ka tas domāts kā pretstats etniskajam nacionālismam un kosmopolītiskajam liberālismam. Z. Čevers gan nekonkretizēja, kurām citām partijām piemīt DPS pretstata pazīmes, bet tāpat ir skaidrs, ka ar «etniskajiem nacionālistiem» domāti «tēvzemieši», bet ar «kosmopolītiskajiem liberāļiem» – otri DPS partneri valdošajā koalīcijā – «Latvijas ceļš».
Koalīcijas partneri un premjers Guntars Krasts bija solīdi un, kā pieklājas, pagodināja DPS kongresu ar saviem apsveikumiem, taču Valsts prezidents kaut kā bija piemirsis par Z. Čevera DPS partijas pasākumu. Viņš piektdien, aizbraukdams līdz pat Liepājai, neiegriezās arī Vaiņodē… DPS vīri, protams, neizrādīja sajūsmu par Prezidentu, un Dainis Turlais pat izteicās, ka tā būtu bijusi liela kļūda, ja DPS būtu atbalstījusi pašreizējo prezidentu, kad viņš tapa vēlēts.
Atšķirībā no prezidenta Latvijas lielkapitāls nebija piemirsis DPS kongresu – vēl ļoti vēlā vakarā kongresa norises namu nebija pametis viens no naudīgākajiem vīriem – «Pareks» bankas prezidents Valērijs Kargins.
Kongresi un konferences gaidāmas arī citām partijām – viens no interesantākajiem kongresiem būs LSDSP kongress, kurā taps skaidrs, cik gludi apvienosies LSDSP ar Jura Bojāra LSDP. Kongresus plāno arī Tautas saskaņas partija, Darba partija un citi politiskie spēki. Pašlaik Latvijā ir 39 politiskās organizācijas un tuvākajā laikā būs 40. Bet lēšams, ka gada laikā līdz vēlēšanām arī tas vēl nebūs jaunu partiju dibinātāju pēdējais vārds. Daudz gan ir to partiju…
