Visai pierasta ir situācija, ka laucinieki labākas dzīves meklējumos dodas uz lielpilsētām – sameklē darbu, dzīvesvietu un mēģina rast savu vietu pilsētas burzmā.
Visai pierasta ir situācija, ka laucinieki labākas dzīves meklējumos dodas uz lielpilsētām – sameklē darbu, dzīvesvietu un mēģina rast savu vietu pilsētas burzmā. Taču nu jau vairākus gadus notiek arī atgriezeniska kustība – pilsētnieki, kuriem dzīve lielajā pašvaldībā kļuvusi par dārgu, meklē lētākas iespējas un tās atrod laukos. Ceļi, kā pilsētnieki nokļūst laukos, ir dažādi. Mūsu rajonā piemēru šādai migrēšanai var atrast Elejas pagastā, kur Rīgas ļaudis atraduši lētāku izdzīvošanu. Proti, Elejā ir trīs mājas – Bauskas ielā –, kurās nav centrālās apkures, tāpēc arī komunālie maksājumi ir niecīgi un šķiet pa kabatai vai ikkatram. Ko dara rīdzinieks, kas nokļuvis laukos, kā izdzīvo un pierod pie rāmās pagasta dzīves? Izrādās, ka ar jaunajiem apstākļiem visi nav mierā. Protestē vietējie iedzīvotāji, jo pārsvarā laukos nonākušie pilsētnieki ir bez darba un iztikas līdzekļiem, līdzi nes visādas negācijas. Savukārt pilsētniekus Elejas pagastā neapmierina fakts, ka pašvaldība var piešķirt niecīgus sociālos pabalstus, valda bezdarbs, dzīvokļi ir neremontēti, dažos nav ne krāsns, ne gāzes plīts. Visi šie apstākļi rada nesaskaņas starp kaimiņiem, parādus pašvaldībai, neretas iedzeršanas, kas beidzas ar skandāliem. Tāpēc pagastā jau ierasts šo vietu saukt par nelaimīgo Bauskas ielu.
